
Aktuālais ābeļu stādījumos – kaitīgo organismu izplatība 2024. gadā un 2025. gada sezonas sākums
- Regīna Rancāne, Laura Ozoliņa-Pole, Guna Bundzēna, LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”
Meteoroloģisko staciju izvietojums kaitīgo organismu prognozēm
Ābeļu kraupja izplatības līmenis 2024. gadā uz augļiem ražas laikā ļoti atšķīrās starp dažādām saimniecībām un šķirnēm. Daļā no saimniecībām kraupja bojājumi vispār netika atrasti, bet daļā uz slimību ieņēmīgajām šķirnēm ‘Lobo’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Ligol’ izplatība sasniedza pat 40–80%. Kā galvenie iemesli augstajai kraupja izplatībai uzskatāmi pārāk agri (jūlija sākumā, vidū) pārtraukti fungicīdu smidzinājumi, jo līdz vēlo šķirņu ražas vākšanas laikam augļi paliek gandrīz trīs mēnešus bez aizsardzības, kā arī iespējamā rezistence pret atsevišķām fungicīdu darbīgajām vielām. Īpaši sarežģīta ābeļu kraupja ierobežošana 2025. gadā varētu būt saimniecībās, kur pēc pavasara salnām ražas nebija un fungicīdu smidzinājumi tika pārtraukti. Līdz ar to slimība bija izplatīta rudenī uz dzinumu lapām, kas veido lielu infekcijas materiāla daudzumu pavasarī. Apkopojot visu apsekoto saimniecību datus par dažādu kaitīgo organismu bojājumu izplatību, secināts, ka 2024. gada veģetācijas sezonā lielākos postījumus augļu ražai radīja ābeļu kraupis, ābeļu pelēkās laputis, kā arī joprojām daļā no saimniecībām bija problēmas ar zemmizas korķplankumainību, pārsvarā uz šķirnes ‘Sinap Orlovskij’. Valmieras, Saldus un Tukuma novados ražas kvalitāti ievērojami ietekmēja krusas atstātie bojājumi.
Katru gadu, apsekojot pētījumā iekļautās saimniecības, konstatēts, ka ābeļu stādījumos ražā bieži sastopami rožu-ābeļu laputs bojājumi. Atsevišķām šķirnēm tie var sasniegt pat 50%.
Analizējot insekticīdu smidzinājumu laikus, secināts, ka augsto bojājumu īpatsvaru var saistīt ar novēlotiem smidzinājumiem. Lai veiksmīgi ierobežotu rožu-ābeļu laputi, ir svarīgi identificēt un izmantot ierobežošanai piemērotus laika intervālus. Līdz ar to lēmuma atbalsta sistēmas prognoze ir svarīgs rīks rožu-ābeļu laputs ierobežošanas plānošanā. Pētījuma ietvaros sākām pārbaudīt RIMpro modeļa rožu-ābeļu laputs attīstības un izplatības prognožu atbilstību Latvijas apstākļos. 2024. gadā faktiskie rožu-ābeļu laputu attīstības novērojumi daļēji sakrita ar RIMpro modeļa Rosy Apple Aphid prognozēm, taču atšķīrās faktiskās pirmo laputu koloniju parādīšanās laiks no prognozētā. Svarīgākais bija tas, ka sakrita prognozētie un faktiskie novērojumi par laputu dibinātājmātīšu attīstību pirms ziedēšanas, kas, balstoties uz RIMpro modeli, ir ieteicamais laiks insekticīda smidzinājumam. Dārzkopības institūta ābeļu stādījumā veiktais smidzinājums ar insekticīdu RIMpro modeļa Rosy Apple Aphid ieteiktā apstrādes loga sākumā bija efektīvs, un turpmāk sezonā Dysaphis plantaginea laputis vairs netika konstatētas. Līdzīgi rezultāti novēroti arī vairākās saimniecībās, kur laputu ierobežošana tika veikta pirms ziedēšanas.
Rožu-ābeļu laputs bojāti augļi
2025. gada veģetācijas sezona ābeļu stādījumos, tāpat kā iepriekšējā gadā, iesākās agri. Šogad zaļā konusa stadija novērota, sākot ar 1. aprīli, piemēram, Bauskas un Saldus novados, un laikā līdz 11. aprīlim tā fiksēta arī pārējos novados, kur izvietotas meteoroloģiskās stacijas. Iestājoties zaļā konusa stadijai, sākas ābeļu kraupja primārās infekcijas periods. RIMpro pirmo ābeļu kraupja sporu izlidošanu prognozēja 14. aprīlī Bauskas novadā, savukārt Agrihorts, veicot reālus novērojumus, pirmo askusporu izlidošanu Jelgavas novadā konstatēja jau 5. aprīlī, neskatoties uz auksto laiku un nokrišņiem sniega veidā. Agri, sākot no 10. aprīļa, uz plaukstošajiem pumpuriem un augļzariņiem novērotas izšķīlušās laputis, kā arī tīklērces. Tāpat kā iepriekšējā gadā, aprīļa sākumā plaukstošajos pumpuros bija sastopami lapu tinēju kāpuri. Ņemot vērā, ka kraupja primārās infekcijas periods turpinās līdz apmēram jūnija beigām, kamēr dārzā vēl ir pārziemojušās ābeļu lapas, iesakāms sekot līdzi RIMpro ābeļu kraupja attīstības prognozēm, kuras ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam Agrihorta interneta vietnē https://agrihorts.llu.lv/lv/node/260. Prognoze palīdz noteikt precīzu smidzinājuma laiku un izvēlēties piemērotu fungicīdu, kas ir pamatotāk nekā fungicīdu lietošana pēc kalendāra vai ābeļu attīstības stadijas. Tāpat ieteicams sekot ābolu tinēja prognozēm, lai noteiktu optimālo insekticīda smidzinājuma laiku. Lai pārliecinātos, ka tiek sasniegts ābolu tinēja kritiskais slieksnis, ziedēšanas laikā svarīgi izvietot feromonu lamatas. Balstoties uz iepriekšējo gadu novērojumiem, kaitēkļu monitorings būtu jāturpina arī jūlijā un augustā, jo siltos apstākļos ābolu tinējam var attīstīties otrā paaudze, par ko pārliecinājāmies, septembra vidū atrodot svaigus tinēja bojājumus un kāpurus augļos.
Ābolu tinēja kāpurs 10. septembrī
Nevienādajam mizgrauzim raksturīgie caurumi
Tāpat augļu kvalitāti vasaras otrajā pusē var pasliktināt sūreņu zāģlapsene, kura līdz šim ir maz pētīta. Iepriekšējā sezonā diezgan bieži novērots, ka salapojuši koki ar aizmetušiem augļiem nokalst, un vairākos gadījumos uz zariem un stumbriem konstatēti nevienādajam mizgrauzim raksturīgie caurumi.
Jāatgādina, ka visbiežāk nevienādais mizgrauzis nav primārais koku bojāejas cēlonis — koki parasti jau iepriekš bijuši novājināti sala bojājumu vai sēņu izraisītu zaru un stumbru infekciju dēļ. Šādi kalstoši zari vai koki būtu jāizvāc no stādījuma, lai ierobežotu kaitēkļa tālāku vairošanos un izplatīšanos.
Profilaktiskie pasākumi ir ļoti nozīmīgi, jo insekticīdu smidzinājumi nevienādajam mizgrauzim nav efektīvi. Monitoringam un kaitēkļu izķeršanai var izvietot līmes lamatas ar spirta ēsmu, kuras stādījumā izvieto maija sākumā.
Raksts tapis Zemkopības ministrijas subsīdiju projekta “Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā” ietvaros.
Kalstoši koki ar nevienādā mizgrauža bojājumiem