Katru gadu, sākoties jaunajai veģetācijas sezonai, mēs varam tikai minēt, kāda tā būs. Pēdējos gados laika apstākļi aizvien biežāk sagādā negaidītus pavērsienus, jāsaka, ka visa šī sezona bija kā nebeidzams pārsteigums. Kā parasti pavasarī sekojām līdzi ziedpumpuru attīstībai, lai noteiktu sākumu ābeļu kraupja primārās infekcijas periodam. 2025. gadā zaļā konusa stadija novērota, sākot ar 1. aprīli, piemēram, Bauskas un Saldus novados, un laikā līdz 11. aprīlim fiksēta arī pārējos novados, kur izvietotas meteoroloģiskās stacijas. Lēmuma atbalsta sistēma RIMpro pirmo ābeļu kraupja sporu izlidošanu prognozēja 14. aprīlī Bauskas novadā. Katru gadu mēs veicam arī reālus novērojumus, šogad pirmo askusporu izlidošanu Jelgavas novadā konstatējām 5. aprīlī, neskatoties uz auksto laiku un nokrišņiem sniega veidā.

Šogad agri, sākot jau no 10. aprīļa, uz plaukstošajiem pumpuriem, augļzariņiem konstatējām izšķīlušās laputis, kā arī augļu koku sarkanās tīklērces. Bioloģiskajos stādījumos, tāpat kā iepriekšējā gadā, aprīļa sākumā plaukstošajos pumpuros novērojām lapu tinēju kāpurus. Siltais laiks no 14. līdz 21. aprīlim veicināja strauju ziedpumpuru attīstību, vietām jau aprīļa beigās ābeles sāka ziedēt. Tik agra ziedēšana vienmēr saistās ar salnu risku, šogad, lai arī temperatūra nokrita zem nulles, daudzviet tā nebija tik kritiska, lai ziedpumpuri aizietu bojā salnā. Lielāku ļaunumu nodarīja pastāvīgi aukstais laiks ilgstošās ziedēšanas laikā, kas turpinājās līdz pat maija beigām. Iespējams, ka ziedi neapputeksnējās, jo arī apputeksnētājiem bija par vēsu.

Maijs bija lietains, piemēram, Jelgavas novadā nolija – 87.4 mm, Tukuma novadā – 103.6 mm, Viļakas novadā – 112.6 mm (dati no LBTU Davis meteoroloģiskajām stacijām, kas izvietotas ābeļu stādījumos). Līdz ar to apstākļi bija ļoti piemēroti ābeļu kraupja izplatībai. Īpaši kritiska situācija bija dārzos, kur iepriekšējā rudenī lapas bija stipri inficētas, tātad bija bagātīgs infekcijas avots. Ābeļu kraupja pazīmes uz lapām vietām parādījās jau maija pirmajā pusē. Maija sākumā novērojām arī rožu–ābeļu laputu kolonijas uz ābeļu ziediem un lapām, kā arī bioloģiskajās saimniecībās «labi paēdušus» lapu tinēju kāpurus. Šogad otro gadu pārbaudījām RIMpro modeli rožu-ābeļu laputu attīstības prognozēšanai, salīdzinot to ar reālajiem novērojumiem. Vairumā saimniecību modelis rādīja, ka smidzinājums laputu ierobežošanai jāveic maija sākumā, ko vairākas saimniecības arī darīja un atzina, ka laputu ierobežošana bija efektīva. Neskatoties uz vēso, lietaino laiku, atsevišķās saimniecībās konstatējām izteiktas ābeļu miltrasas pazīmes uz ieņēmīgajām ābeļu šķirnēm, piemēram, ‘Tīna’.

Arī jūnijs bija lietains, piemēram, Jelgavas novadā nolija 88.8 mm, Tukuma novadā – 100.3 mm, Valmieras novadā – 172.6 mm. Jūnija sākumā novērojām ābolu zāģlapsenes bojātos augļaizmetņus, augļu koku vēža kalstošos dzinumus, ābeļu sarkanpangu un pangērču bojājumus uz lapām un augļiem, kā arī strauju ābeļu kraupja bojājumu pieaugumu.

Jūlijs joprojām bija lietains, piemēram, Jelgavas novadā nolija 107.2 mm, Valmieras novadā – 122.8 mm, Viļakas novadā – 128 mm. Jūlijā kļuva redzami laputu – gan rožu-ābeļu, gan ābeļu sarkanpangu bojājumi uz augļiem.

Daudzviet dārzos, īpaši Latgalē, bija grūti veikt smidzinājumus dēļ pārmitras augsnes. Uz augļiem, īpaši šķirnei ‘Auksis’, novērojām izteiktu rūsinājumu, kas, visticamāk, bija aukstā pavasara sekas.

Augusts bija sausāks, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, piemēram, Jelgavas novadā nolija vien 23.6 mm, savukārt Valmieras novadā – 74.2 mm, Viļakas novadā – 63 mm. Augustā parādījās dažādu sēņu ierosināta augļu puve.

Apsekojot dārzus vietām bija izteikta koku kalšana, kam par pamatu varbūt dažādi cēloņi, iespējama bakteriāla infekcija, sēņu kompleksa infekcija, kā arī lapu koku nevienādais mizgrauzis.

Septembris – sausāks, piemēram, Jelgavas novadā nolija 36.6 mm, Valmieras novadā – 47.6 mm, Viļakas novadā – 26.4 mm. Vairāk kā citus gadus novērojām dažādas, vēl neidentificētas lapu plankumainības. Dārzos Viļakas un Rēzeknes novados kokiem septembra sākumā jau liela daļa lapu bija nobirušas, iespējams dēļ stipras ābeļu kraupja infekcijas vai dēļ stresa, kokiem ilgstoši atrodoties pārmitrā augsnē.

Turpināja attīstīties augļu puves, kas radīja bažas par to, kāda būs augļu kvalitāte uzglabāšanas laikā. Septembrī, veicot augļu koku vēža uzskaites, uz zaru un stumbru brūcēm lielā daudzumā konstatējām vēža ierosinātāja augļķermeņus, kas nozīmē, ka sākās augsts augļu koku vēža ierosinātāja izplatības un infekcijas risks, ņemot vērā, ka notika ražas vākšana un katra brūce ir iespēja iekļūt iekšā infekcijai. Ražas vākšanas laikā nav iespējams veikt smidzinājumu, bet tas būtu ļoti ieteicams sākoties lapkritim, it īpaši dārzos, kur jau ir daudz koku ar vēža pazīmēm. Parasti augļu koku vēža ierobežošanai iesaka izmantot varu saturošus fungicīdus. Diemžēl šobrīd Latvijā neviens nav reģistrēts, tādēļ vienīgais risinājums ir izmantot lapu mēslojumu ar augstu vara saturu, piemēram VaraVin 50 (vara oksihlorīds, kopējais varš - 50%). Vēža ierobežošanai varētu izmantot arī kaptānu saturošos fungicīdus, tiem šobrīd Eiropā notiek pārreģistrācijas process, bet šogad vēl drīkst Merpan 80 WG izlietot līdz 31. decembrim un Scab 80 WG līdz 15. novembrim. Vēl jāņem vērā, ka dārzos ar augstu augļu koku vēža izplatību nebūtu vēlams urīnvielas smidzinājums vainagos, ko iesakām kā profilaktisku pasākumu ābeļu kraupja ierobežošanai. Pētījumos pierādīts, ka slāpeklis var veicināt vēža ierosinātāja attīstību.

Kopumā 2025. gada sezona ābeļu audzētājiem bija smaga, daudzviet ražas vispār nebija vai arī bija zemas kvalitātes. Tomēr arī šajā gadā bija dārzi, galvenokārt Vidzemē, kur augļu bija daudz un kvalitatīvi.