Bakteriālā iedega šogad konstatēta piecās vietās Latvijā
- Sandra Zandere Valsts augu aizsardzības dienests Augu karantīnas departaments
Bakteriālā iedega ir baktērijas Erwinia amylovora izraisīta postoša augu slimība, kas inficē vairākus izplatītus rožu dzimtas augļu kokus un dekoratīvos krūmus – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, pīlādžus, klintenes, vilkābeles, cidonijas, korintes, kā arī Latvijas apstākļiem eksotiskākus košumkrūmus - eriobotrijas, mespilus, ugunsērkšķus un Dāvida fotīnijas. Saimniekaugi Latvijā plaši sastopami kā dārzos un apstādījumos, tā arī savvaļā. Bakteriālā iedega stādījumā var iznīcināt līdz pat 80% augļu koku.
Tirgojot saimniekaugus, katram augam jābūt pievienotai augu pasei ar īpašu norādi (skatīt raksta beigās). Arī dažas citas valstis Baltijas reģionā – Igaunija, Somija un Lietuva - ir noteiktas kā aizsargājamās zonas. Igaunijā un Somijā slimība nav sastopama, bet Lietuvā šogad atrasta vienā stādaudzētavā netālu no Paņevežas. Lielākajā Eiropas daļā, tostarp Polijā un Zviedrijā, slimība ir plaši izplatījusies un zaudējusi karantīnas statusu.

Latvijā pirmais oficiālais slimības konstatēšanas gadījums bija 2007. gadā, un, ar dažiem izņēmumiem, katru gadu tomēr tiek atrasti jauni perēkļi.
Infekcijas ierosinātāji no slimajiem augiem uz veselajiem var izplatīties ar lietus pilieniem, vēju, kukaiņiem, kā arī nesterilizētiem darbarīkiem, ar ko kopti slimie augi.
Inficētajiem augiem lapas kļūst brūnas vai melnas, savīst un sačokurojas, bet nenobirst. Jaunā atauguma zaru gali kalst un veido raksturīgu “āķa” formu, augļi neattīstās vai ir stipri bojāti. Koki vizuāli izskatās kā apdeguši, no tā arī cēlies nosaukums latviešu valodā “bakteriālā iedega”. Pēc pirmo vizuālo pazīmju parādīšanās, saimniekaugs var aiziet bojā pat viena gada laikā.
Valsts augu aizsardzības dienests, kopš 1998. gada, veic bakteriālās iedegas oficiālo monitoringu visā Latvijas teritorijā dažādās šīs baktērijas saimniekaugu augšanas un audzēšanas vietās – stādaudzētavās, saimniekaugu komercdārzos, piemājas dārzos, parkos, tirdzniecības vietās, ceļmalās u.c. Plānveida pārbaudes tiek veiktas arī iepriekšējo gadu perēkļos un to buferzonās – 3 km rādiusā ap perēkļiem.

Aizvadītajā sezonā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori veica vairāk nekā 1480 pārbaudes visā Latvijas teritorijā dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu augšanas vietās, tajā skaitā 660 pārbaudes veiktas iepriekšējos gados konstatētajos slimības perēkļos un to buferzonās, 455 pārbaudes veiktas parkos, apstādījumos un piemājas dārzos, 205 pārbaudes – komercdārzos, vairāk nekā 80 pārbaudes stādaudzētavās. Veiktas vairākas pārbaudes, atsaucoties uz iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamām slimības pazīmēm uz augļu kokiem un dekoratīvajiem krūmiem privātīpašumos.
Pārbaužu laikā kopumā paņemti 278 paraugi no saimniekaugiem. Pēc paraugu testēšanas Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā 12 paraugos konstatēta bīstamā baktērija Erwinia amylovora. Pozitīvie paraugi ņemti piecās vietās – trijos komercdārzos iepriekšējos gados atklātajos perēkļos Jelgavas un Kuldīgas novados, kur slimība konstatēta ābelēm un bumbierēm, piemājas dārzā Ādažu novada Carnikavā, kur slimība konstatēta pīlādzim, kā arī vilkābelēm noaugušā teritorijā Augšdaugavas novadā. Ādažu novadā šis ir pirmais konstatētais bakteriālās iedegas gadījums apsekojumu veikšanas vēsturē. Perēkļu īpašniekiem tika uzlikts pienākums slimos saimniekaugus iznīcināt, sadedzinot.

Lai nepieļautu bakteriālās iedegas ievešanu un izplatīšanos, būtu svarīgi ievērot sekojošus nosacījumus:
- izvēlēties veselīgu pavairošanas materiālu un stādus, kuri ir audzēti aizsargājamajā zonā vai oficiāli atzītajā buferzonā, par ko liecina augu pase ar atbilstošu norādi. Piemēram, Polijā ir tikai 20 stādaudzētavas, kuru audzētos bakteriālās iedegas saimniekaugus drīkst ievest Latvijā;
- veģetācijas periodā regulāri apsekot savu dārzu un tuvējo apkārtni, lai novērtētu fitosanitāro stāvokli un laicīgi pamanītu bakteriālās iedegas pazīmes;
- veicot veģetatīvo pavairošanu (acojot, potējot, ar spraudeņiem) un apkopjot/aprūpējot augus, instrumentu tīrīšanā izmantot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai pielietot apdedzināšanu (vispirms darbarīkus iemērcot spirtā), lai, infekcijas gadījumā, nepieļautu tās izplatīšanos uz citiem augiem.

Augu pase bakteriālās iedegas saimniekaugiem:VAAD informatīvo bukletu par bakteriālo iedegu skatīt šeit.