Saistībā ar Eiropas zaļā kursa pamatprincipiem dažādi ilgtspējas jautājumi paliek arvien aktuālāki un mēs DI strādājam pie dažādiem projektiem, lai pēc iespējas vairāk izpētītu dažādus videi draudzīgus saimniekošanas risinājumus. Agrāk jau esam dalījušies par praktisko pieredzi, kur projektu ietvaros tika pētīta lauksaimniecības pakalpojumaugu nozīmība. Šoreiz neliels apraksts par sedzējaugiem. Informācija apkopota no LLKC organizētās reģeneratīvās lauksaimniecības meistarklases “Augsnes pārvaldības meistarklase”, kurā piedalījos š.g. 20. un 21. maijā, to vadīja pasaules vadošais eksperts Greiems Saits – starptautiski atzīts lektors un praktizējošs lauksaimnieks, kura pieredze un zināšanas ir mainījušas tūkstošiem saimnieku pieeju lauksaimniecībai visā pasaulē.

Sedzējaugi/segkultūras – augi, kas tiek audzēti starp galveno kultūru audzēšanas periodiem, lai aizsargātu un uzlabotu augsni. Tie palīdz mazināt eroziju, uzlabot augsnes struktūru un auglību, nomākt nezāles, saglabāt mitrumu un veicināt augsnes bioloģisko aktivitāti.

Daži galvenie iemesli un darbības principi, kādēļ izmantot sedzējaugus:

• Lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību, kas ir viens no galvenajiem dabas likumiem. Augi vislabāk aug kopā ar citiem augiem. Vienā liela mēroga pētījumā ASV, kurā tika salīdzināti dažādi sedzējaugi, tika konstatēts, ka visos gadījumos “jo vairāk, jo labāk”.

• Lai palīdzētu ierobežot nezāles. Daba mums signalizē par nepieciešamību pēc augu seguma, jo nezāles aug ikvienā vietā, kur ir tukšums. Pārlieku liela herbicīdu lietošana ir samazinājusi to efektivitāti. Sedzējaugi var būtiski samazināt herbicīdu nepieciešamību, jo tie izkonkurē nezāles.

• Lai pabarotu augsni. Sedzējaugi nodrošina uzlabotu fotosintēzi, un 30% no saražotajiem cukuriem nonāk augsnē, lai pabarotu labvēlīgos mikroorganismus. Dažādi augi baro dažādus mikroorganismus, tāpēc jo lielāka bioloģiskā daudzveidība virs zemes, jo lielāka bioloģiskā daudzveidība zem zemes.

• Humusa veidošanai. Sedzējaugi var stimulēt humusa veidojošo augsnes dzīvi, pārvēršot cukura (oglekļa) eksudātus humusā. Kad sedzējaugi tiek nopļauti vai pievelti ar lauzējveltni, masai sadaloties vēl vairāk palielinās organisko vielu līmenis. Daikonu redīsu un citu kultūru radītie skābekļa ceļi vēl vairāk stimulē humusa veidojošos organismus.

• Lai novērstu eroziju. Problēma jo īpaši var saasināties lielu nokrišņu gadījumā, jo lietus ir galvenais erozijas cēlonis, kā rezultātā ūdenstilpnēs nonāk augsnē esošais slāpeklis un fosfors.

• Kaitēkļu/slimību ierobežošana. Piemēram, sinepes un samtenes ļoti efektīvi darbojas pret nematodēm, citi sedzējaugi var samazināt sakņu slimības. Sedzējaugi var kalpot kā slazds un/vai var būt mājvieta derīgajiem plēsējiem. Kā arī sedzējaugi var piesaistīt apputeksnētājus.

• Lai nodrošinātu slāpekli. Pākšaugi ar augstu proteīna saturu, to iearšana var nodrošināt līdz 100 kg slāpekļa uz hektāra. Slāpeklis tiek ātri piegādāts, pateicoties pākšaugu C:N attiecībai (10:1 līdz 15:1).

• Sedzējaugi stimulē arbuskulārās mikorizas sēnes (Arbuscular mycorrhiza fungi, AMF). Šeit svarīga ir augu kombinācija. Dr. Wendy Taheri novēroja, ka auzu un sarkanā āboliņa kombinācija ir spēcīgs mikorizas stimulants. Efekts ir vēl spēcīgāks, ja iekļauj balto (Trifolium repens) un Zeltaino āboliņu (Trifolium aureum).

• Sedzējaugi kā rīks pret sausumu. Tas var šķist pretrunīgi, bet saistītā sēnīšu aktivitāte rada makroagregātus, kas ievērojami uzlabo ūdens absorbciju.

Dažādu augu specifiskie mērķi:

• Pākšaugi satur Rhizobium baktērijas, kas fiksē atmosfēras brīvo slāpekli. Tie arī uzlabo C:N attiecību augsnē, veicinot humusa veidošanos. Pākšaugi atbrīvo fosforu, un skābes izdalījumi veicina sēnīšu vairošanos sakņu zonā.

• Krustziežu dzimtas augi palīdz mazināt augsnes sablīvēšanos, uzlabo ūdens infiltrāciju un gāzu apmaiņu. Tie arī ir efektīvi barības vielu uzkrājēji, īpaši uzņemot slāpekli no dziļākiem augsnes slāņiem. Krustzieži izdala glikozinolātus, kas nomāc augsnes slimības (Fusarium spp., sakņu augoņu slimības).

o Īpaši būtiska loma kā sedzējaugam ir daikona redīsiem, sauktiem arī par baltajiem redīsiem. Tiem piedēvē lomu kā “aršanas redīsi”, jo tie veido ļoti lielas un dziļas saknes. Šie redīsi ir spēcīgs slāpekļa savācējs rudenī, absorbējot 150 kg slāpekļa un pēc tam to pavasarī atbrīvo. Redīsi izārda cietos augsnes slāņus un nomāc pavasara nezāles. Ražo glikozinolātus un citus bioķīmiskus savienojumus, kas kavē sakņu slimības un sakņu nematodes.

• Graudzāles/labības. Šo augu šķiedrainā sakņu sistēma stabilizē augsni, mazina eroziju un pasargā no ūdens un vēja radītiem bojājumiem. Tās ātri iesakņojas un nomāc nezāļu augšanu. Graudzāles piesaista mikorizas sēnes, kas uzlabo fosfora un mazkustīgu minerālvielu pieejamību. Turklāt tās aktīvi izdala glikozi sakņu zonā, barojot visu augsnes biotu.

o Mieži pavasarī veido mikorizu. Šajā laikā tie arī izdala eksudātus, kas palielina P un K pieejamību.

o Rudzi. Slāpekļa savācējs agrā pavasarī, uzkrājot šo minerālvielu vēlākai izdalīšanai. Piemēram, sojas pupiņām nepieciešams papildu slāpeklis pākstu piebriešanai, tāpēc sadaloties rudziem, tās saņem tieši to, kas tām vajadzīgs.

o Kvieši. Darbība līdzīga rudziem, bet ilgākā laika periodā tiek izdalīts uzkrātais slāpeklis.

• Griķi ir ātri augoši, kas ātri nosedz augsnes virskārtu, tādējādi nomāc nezāles un aizsargā augsni. Ziedi piesaista apputeksnētājus, veicinot kukaiņu bioloģisko daudzveidību. Tomēr griķu ekonomiski nozīmīgākā īpašība ir to spēja padarīt fosforu šķīstošu. Griķi ražo arī labu glikozes eksudātu daudzumu, kas stimulē visu augsnes dzīvi.

• Facēlijas saknes veido bioporas, kas uzlabo augsnes aerāciju un ūdens infiltrāciju. Tās ziedi piesaista apputeksnētājus un plēsējkukaiņus. Facēlija piesaista aerobos slāpekļa fiksējošos organismus, uzlabojot augsnes elpošanas spēju.

Redaktores piezīmes - Dārzkopības institūtā pa vasaru augušos kviešus rudenī sasmalcina, atstājot graudus sadīgt. Tie vēlākā rudens periodā veido zelmeni ar bagātīgu zaļo masu – sadaloties stiebriem un vārpām, pakāpeniski izdalās slāpeklis, zelmenis vēl papildus uzlabo augsnes struktūru. Kopā divu gadu periodā veido labu sedzējauga funkciju, neļaujot attīstīties nezālēm.