Tag: augļi

Šobrīd Latvijas tirgū ir pieejami dažādi produkti, kuru tirdzniecības nosaukumā ir vārds “cidonija”, piemēram, cidoniju sukādes, šokolāde ar cidoniju gabaliņiem, cidoniju sulas dzēriens, cidoniju konfektes, cidoniju vīns utt. Šādus produkta nosaukumus plaši izmanto arī Latvijas ražotāji, tādējādi arī vairums Latvijas patērētāju nosaukumu “cidonija” asociē ar augli, kas aug Latvijā. Tomēr cidonijas nav Latvijai raksturīgi augi, un tās Latvijā neaudzē augļu ražošanai. Šie produkti top no krūmcidonijām, kas ir pavisam cita suga – pat ļoti atšķirīga no parastās cidonijas. Šajā rakstā informācija par to, kas turpmāk būs jāņem vērā krūmcidoniju pārstrādes produktu ražotājiem.

Lai gan šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru, pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2024. - 899 ha), vēl joprojām lielākajā daļā komercstādījumu tiek audzēti sēklaudži, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju. Lai pakāpeniski nomainītu stādījumus ar kvalitatīvu šķirņu materiālu, DI tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides. No Alberta Tīca selekcijas materiāla, pēc daudzu gadu pārbaudes Dārzkopības institūtā, nolemts 2024. gada nogalē reģistrācijai Latvijā iesniegt šķirni ‘Ada’.

Ieskats ziedu un augļaizmetņu retināšanas iespējās komercdārzos. Tas kalpos arī kā atgādinājums par 2024.g. martā dzirdēto un redzēto seminārā par mehanizācijas izmantošanu ābeļu vainagu veidošanā un ražošanas stabilizācijā, kā arī augļkopības grāmatās apkopoto

2024. gads starptautiskajai plūmju uz aprikožu zinātnieku grupai iesākās savādāk nekā līdz šim – ISHS (International Society for Horticulture Science) jeb starptautiskā augļkopības zinātņu apvienība 2021. gadā pieņēma lēmumu apvienot divas kauleņkoku grupas – plūmju un aprikožu, jo lielā daļā valstu vieni un tie paši zinātnieki strādā ar abiem šiem kultūraugiem! Man tā bija pirmā reize – tikties ar aprikožu pētniekiem, uzklausīt citu valstu pieredzi un problemātiku. Šoreiz ieskats par vainagu veidošanas sistēmu pētījumiem un to ietekmi uz augļu kvalitāti.

2024. gada 12. līdz 17. maijam Bukarestē, Rumānijā norisinājās Eiropas Dārzkopības kongress (European Horticultural Congress - EHC2024). Šis kongress bija pirmais šāda līmeņa pasākums (līdz tam notika Eiropas Dārzkopības simpoziji) un aptvēra plašu Eiropas (un ne tikai) valstu loku ar vairāk nekā 800 dalībniekiem. Kongresā tika risinātas problēmas, ar kurām saskaras dārzkopība šībrīža nemierīgajos laikos. Kongress tika organizēts 10 Simpozijos, kur katrā piedalījās uzaicinātie prezentētāji, kā arī tika sniegti ziņojumi. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja 13 zinātnieki, t.sk. astoņi no Dārzkopības institūta, piedaloties gandrīz visos simpozijos. Šajā rakstā vairāk par augļkopību, augļaugu selekciju un audzēšanas tehnoloģijām.

2024. gada septembrī mums apmeklējām Polijas Dārzkopības zinātnisko institūtu Skiernevicē (Skierniewice), Polijā, kur kā Latvijas pārstāvji piedalījāmies Eiropas Dārzkopības zinātnisko institūtu sadarbības organizācijas (The European Fruit Institutes Network - EUFRIN) padomes sēdē. Šī bija 32. EUFRIN padomes sēde, kurā piedalījās 17 Eiropas valstu pārstāvji. Tā bija lieliska iespēja prezentēt Latvijas augļkopības zinātnes jaunākos sasniegumus, t.sk. selekcijas rezultātus, kā arī iepazīties ar citu valstu (īpaši Polijas) zinātnieku darba un nozares aktualitātēm.