Dārzkopības institūtā 20. gs. 90. gados S. Ruisas vadībā tika veikti saldo ķiršu krustojumi, lai izaudzētu Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes – ar labu ziemcietību un lieliem, gardiem augļiem. Kā ziemcietības donorus izmantoja šķirnes ‘Brjanskaja Rozovaja’ un ‘Aija’, bet kā augļu kvalitātes donorus - šķirnes ‘Lapins’, ‘Krupnoplodnaja’, ‘Van’, ‘Sam’, ‘Rainier’ un ‘Napoleon’. Tika ievākti arī brīvas apputes kauliņi. No izsētajiem kauliņiem izaudzētos ķiršus vispirms vērtēja Dārzkopības institūta stādījumos, pēc tam arī vairākās zemnieku saimniecībās. Šogad divus no šīs krustojumu sērijas izdalītos saldo ķiršu šķirņu kandidātus virzām uz reģistrēšanu, piešķirot tiem vārdus ‘Ruisa’ un ‘Ināra Tetereva’. Jauno šķirņu stādi gan būs pieejami tikai tad, kad reģistrēšanas process tuvosies noslēgumam.

‘Ruisa’ izcelsme – šķirnes ‘Ķrupnoplodnaja’ brīvas apputes sējenis Pirmajos augšanas gados koks aug spēcīgi, bet, sākoties ražošanai, augšana palēninās. Zarojums ir pusstāvs – pirmajos augšanas gados, visticamāk, pamatzarus vajadzēs atliekt, bet vainaga augšējā daļā tie veidojas lēzeni. Koks veido vidēji biezu vainagu, tā veselība un ziemcietība ir laba. Šķirne ir pašneauglīga un zied agri – reizē ar šķirnēm ‘Aija’, ‘Indra’, ‘Meelika’, ‘Radica’, ‘Tiki’ un daudzām citām. Šķirnei ‘Ruisa’ augļi ir lieli, ar tumši sarkanu miziņu un mīkstumu, un vidēji izteiktu saldumu. Tie ir mazāk blīvi un mazāk plaisā nekā šķirnei ‘Iputj’, un izceļas ar agrīnu nogatavošanos. Šogad šķirnei ‘Ruisa’ Dobelē augļi pilnīgi gatavi bija 19. jūnijā, pirms šķirnēm ‘Paula’ un ‘Iputj’. Augļa vidējā masa bija 7.2 g, audzējot bez apūdeņošanas.

Šķirnes agrie, tumšie ķirši ļoti vilinoši šķiet arī strazdiem, tādēļ noteikti būs jādomā par ražas pasargāšanu. Dobelē pašlaik šī šķirne tiek pārbaudīta audzēšanai uz augumu samazinoša potcelma Gisela 5, veidojot segumiem piemērotas vainagu formas. Piemājas dārzos varētu veidot kausveida vainagus – pusstāvais zarojums ir tam piemērots, un šādi vainagi vieglāk apsedzami ar tīklu.

Šķirnes nosaukums ir institūta veltījums Dr. agr. Silvijai Ruisai, kā pateicība par viņas lielo ieguldījumu saldo ķiršu selekcijā.

‘Ināra Tetereva’

Vecākaugi: ‘Brjanskaja Rozovaja’ x ‘Van’

Koka augums ir samērā spēcīgs, bet pamatzaru atzarošanās leņķi ir plati un vainags – vidēji biezs. Koka veselība un ziemcietība ir laba, un ražība ir stabila. Dobelē šķirnes ‘Ināra Tetereva’ koki labi ziemo un ražo arī uz augumu samazinošā potcelma Gisela 5. Šķirne ir pašneauglīga un zied vidēji agri – 1 līdz 2 dienas pēc visagrāk ziedošajiem ķiršiem, reizē ar lielāko daļu ķiršu šķirņu.

 P.S. Dažreiz cilvēki jautā, vai sarkanie uzbriedumi pie lapu kātiņa nav slimība. Nē - tie ir lapu dziedzeri - vietas, kur uzkrājas ķiršu dabiski sintezētās krāsvielas.

Šķirnei ‘Ināra Tetereva’ augļi ir tumši sarkani, vidēja lieluma. Augļu mīkstums ir blīvs un skrimšļains, garšā ir izteikts saldums. Lietainā laikā augļi plaisā, bet plaisāšanas pakāpe ir zemāka nekā lielaugļu šķirnēm (‘Doņeckij 42-37’, ‘Krupnoplodnaja’, ‘Lapins’). Šķirnei ‘Ināra Tetereva’ augļu nogatavošanās laiks ir vidēji vēls – pēc šķirnes ‘Brjanskas 3-36’, bet pirms šķirnes ‘Brjanskaja Rozovaja’. Šogad šķirnes ‘Ināra Tetereva’ augļi Dobelē nogatavojās 7. jūlijā, augļa vidējā masa bija 4.6 g, audzējot bez apūdeņošanas. Šķirnes ‘Ināra Tetereva’ augļi ir garšīgi arī pēc sasaldēšanas un var papildināt desertu saimes galdā tad, kad svaigie ķirši vairs nav pieejami.

Šķirnes nosaukumu vēlamies veltīt mecenātei Inārai Teterevai, pateicoties par viņas sniegto plašo atbalstu labdarībai, un it īpaši – par dārzkopības programmu “Pats savam SAIMES GALDAM”.