Перейти к основному содержанию
Regīna Rancāne
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.19

Atskats uz 2023. gada laika apstākļiem un kaitīgajiem organismiem ābeļu dārzos

  • Regīna Rancāne, Guna Bundzēna, Laura Ozoliņa-Pole LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

2023. gada veģetācijas sezona bija raksturīga ar aukstuma viļņiem pavasarī, sausu un siltu vasaru un daudzviet nokrišņiem bagātu augustu. Tomēr, šogad novēroto koku, zaru bojāeju, atsevišķos dārzos, cēlonis meklējams jau 2022. gadā. 2022. gada rudens bija garš, silts, bieza sniega sega izveidojās novembra vidū uz nesasalušas augsnes. Tas varēja veicināt jauno stādījumu izsušanu. Siltajā rudenī daudzviet turpinājās ābeļu dzinumu augšana, tie nenobrieda un varēja ciest ziemas salā. Temperatūras svārstību rezultātā iespējams, ka vairāk cieta koki, kam 2022. gadā bija bagātīga raža. Īpaši postoša varēja būt temperatūras pazemināšanās līdz -29 °C marta pirmajā dekādē, kā tas, piemēram, bija Valmieras novadā.

Ābeļu plaukšana 2023. gadā sākās vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Visātrāk – 10. aprīlī zaļā konusa stadija tika novērota Bauskas novadā, vēlākā – 18. aprīlī Valmieras, Smiltenes un Balvu novadā. Pirmā nelielā ābeļu kraupja infekcija tika prognozēta ap 17. aprīli, atsevišķās vietās augsts infekcijas risks veidojās 26. aprīlī, pēc tam maija sākumā iestājās auksts laiks. Ņemot vērā, ka daudzviet jau bija sasniegta ziedpumpuru atdalīšanās un sarkano pumpuru stadija, temperatūras pazemināšanās līdz pat -7 °C vairākas naktis pēc kārtas, veicināja ziedpumpuru izsalšanu. Ar 8. maiju temperatūra paaugstinājās un ābeles vairumā saimniecību ziedēja maija vidū. Augsts kraupja infekcijas risks tika prognozēts arī ziedēšanas laikā, bet prognozes daudzviet nepiepildījās, ar izņēmumiem, piemēram, Tukuma novadā, kur nolija pat 22 mm. Pirmās kraupja pazīmes uz rozešu lapām Tukuma novadā tika atrastas 23. maijā, kas visdrīzāk bija sekas aprīļa beigu infekcijai. Pēc nevienmērīgajiem nokrišņiem atkal iestājās sauss laiks. Nākamais lietus atsevišķos reģionos nolija 2.- 4. jūnijā. Pirms lietus 1., 2. jūnijā vietām atkal tika novērotas salnas, piemēram, Ventspils novadā līdz -4 °C, kā rezultātā nosala augļaizmetņi. Līdz ar to raža vienā no novada lielākajām saimniecībām tika pilnībā zaudēta. Kopumā šosezon nevajadzēja būt problēmām ar ābeļu kraupja ierobežošanu, primārās infekcijas periodā daudzviet veidojās tikai 2-3 augsti infekcijas riski. Problēmas vairāk sagādāja kaitēkļi. Aprīļa beigās bioloģiskajās saimniecībās plaukstošajos pumpuros konstatējām lapu tinēju kāpurus, atsevišķās vietās arī augstu ābeļu lapu blusiņas invāziju. Šiem kaitēkļiem nepieciešams regulārs monitorings un nepieciešamības gadījumā smidzinājumi, lai novērstu pumpuru bojājumus vēl pirms ziedēšanas, kad bieži vien jau ir par vēlu. Parasti bijām novērojuši, ka laputu izplatība sākas maija beigās, jūnija sākumā, vispirms parādoties ābeļu pelēkajām laputīm un pēc tam vēlāk sezonā ābeļu zaļajām laputīm. Šis gads atšķīrās - laputu invāzija sākās jau maija vidū pirms ziedēšanas, parādoties abām laputu sugām reizē. Vairums augļkopju smidzinājumus laputu ierobežošanai veica jūnija sākumā, kas iespējams jau bija par vēlu, lai pilnībā novērstu kaitēkļa radītos bojājumus. Apsekojot dārzus ražas laikā un veicot uzskaites, novērojām, ka laputu bojāto augļu īpatsvars vietām sasniedza pat 30%.

Laputu bojāti āboli

Attēlā: Laputu bojāti āboli

Atsevišķās saimniecībās tika novērota intensīva augļu koku vēža un zaru iedegu, ko ierosina Neofabraea ģints sēnes (tās pašas, kas ierosina arī puvi glabāšanas laikā), izplatība, īpaši cieta šķirņu ‘Spartan’ un ‘Antej’ koki. Uzskatām, ka primāri cēlonis zaru slimībām varēja būt intensīva dzinumu augšana iepriekšējā gada rudenī, ko veicināja gan siltie laika apstākļi, gan mēslojuma pārbagātība.

Augļu koka vēža bojājums

Attēlā: Augļu koka vēža bojājums

Skarbajiem laika apstākļiem pavasarī vēlāk pievienojās arī vairākas krusas epizodes jūnija otrajā, augusta pirmajā un trešajā dekādē, radot uz augļiem mehāniskus bojājumus. Tā rezultātā, iestājoties lietainam laikam, novērota pastiprināta augļu parastās puves izplatība, īpaši uz šķirņu ‘Antej’, Kazahu ‘Rubin’, ‘Lobo’ un ‘Kovaļenkovskoje’ augļiem.

Augļu parastā puve

Attēlā: Augļu parastā puve

Papildus augļu parastajai puvei, vietām dārzos novērota arī augļu rūgtās puves (ierosina Colletotrichum ģints sēnes) izplatība, īpaši uz šķirnes ‘Belorusskoje Maļinovoje’ augļiem.

Augļu rūgtā puve

Attēlā: Augļu rūgtā puve

Šogad ābeļu ražā konstatējām pavisam nedaudz ābolu tinēja, pīlādžu tīklkodes un ābolu zāģlapsenes bojājumus. Kā arvien šķirnei ‘Sinap Orlovskij’ ir izplatīta korķplankumainība, ko izraisa kalcija deficīts, novērojām, ka problēma raksturīga arī šķirnei ‘Antej’. Sezona bija skarba, rezultātā raža pa saimniecībām un šķirnēm ļoti atšķīrās - no pilnīgi zaudētas līdz tādai, kas saimniecībā ir uzskatāma par rekordražu - bet kopumā ražas bija mazākas, nekā ierasts.

 

augsne   /   augu aizsardzība   /   ābeles   /   ābeļu kraupis   /   augļi   /   laputis   /   augļu puves