Перейти к основному содержанию
Linda Grāvīte
Profesionālā dārzkopība / Profesionālā DĀRZKOPĪBA Nr.21

Kūdras dienas 2024

  • Linda Grāvīte Dārzkopības institūts

Kūdras dienas sākās ar semināru 5. septembrī, kurā piedalījās vairāk nekā 13 ziņotāji no Latvijas un četrām ārvalstīm – ar pieredzi dalījās Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Igaunijas zinātnieki. Savas intereses pārstāvēja gan zinātnes darbinieki, gan valsts institūcijas, savu viedokli un novērojumus izteica arī Zemkopības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kā arī savos plānos un pieredzē dalījās Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji. Lai gan dalībnieku sastāvs bija dažāds, tomēr tematika gandrīz visiem viena – jaunās ES regulas un noteikumi, kas vēl ir tapšanas procesā, SEG emisijas, to samazinājums un uzskaite, klimatneitralitāte, un purvu atjaunošana.

Piektdienā, 6. septembrī, visiem interesentiem bija iespēja piedalīties ekskursijā pa kādu no Latvijas kūdras ieguves vietām. Kurzemē Meldziru purvā, Zemgalē Kaigu purvā, Latgalē Knovu purvā, un Vidzemē divos purvos – Rāķa un Ķēviešu. Savukārt brīvdienās, 7. un 8. septembrī, visiem bija iespēja ielūkoties dabīgajos purvos, izzināt Cenas tīreli, iet ar purva kurpēm pa Ķemeru tīreli un Medema purvu, kā arī piedalīties pasākumā ģimenēm Rīgas Zoodārzā.

Pirmās dienas seminārā neatņemama sastāvdaļa visām prezentācijām un vēstījumiem bija SEG emisiju samazināšana un klimatnetralitāte, ko Eiropas Savienība uzlikusi kā mērķi līdz 2050. gadam. Mitrāji šajā ziņā ir problemātiski, jo, ja citās sfērās jau ir aptuveni skaidrs, kā bilanci varētu noturēt ap nulli vai zem tās, tad purvos vēl neesot izstrādāti aprēķini, kā īsti noteikt ne tikai gāzu emisijas, bet arī pozitīvo piesaisti. Arī SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks nākamās dienas ekskursijā bažījās par to, ka visi “zaļie” darbi, ko uzņēmums veic, šobrīd netiek uzskaitīti, turpretī gāzu emisijas gan. Par to sīkāk ekskursijas aprakstā tālāk.

Kopumā, visa semināra garumā, ik pa laikam diskusijas izvērtās diezgan skarbas, pat skaļas, gan runājot par terminoloģiskām neskaidrībām, ko daudzi uzsvēra, ka būtu jāvienādo starp nozarēm, gan par trīs sanākušo pušu vajadzībām – uz ekonomisko attīstību vērstie, valsts un pašvaldību pārstāvji, kā arī pētnieki nespēja vienoties par labāko variantu visiem, daudzviet pat nenonākot pie saprātīga kompromisa. Ražotāji uzsver, ka kūdras nozare ir ienesīgs eksporta bizness, un apjomus nevis jāsamazina, bet tā vietā, lai eksportētu daudz “jēlprodukta” jeb neapstrādātu kūdru, Latvijā jāattīsta substrātu, kā daudzi minēja, produkta, ar pievienoto vērtību, ražošana. Šim institūciju pārstāvji nevarēja nepiekrist, bet tajā pat laikā atgādināja, ka klimatneitralitātes nesasniegšana var smagi atmaksāties visiem iesaistītajiem –var sākties tiesu darbi par nosacījumu neizpildi, tas savukārt var būtiski ietekmēt kūdras un substrāta cenas patērētājam. Ķīna ir ieinteresēta paaugstināt mūsu kūdras importu līdz gandrīz kopējam Eiropā patērētajam apjomam, bet atkal jautājums – vai viņi būs tie, kas maksās par ieguvē emitētajām gāzēm, SEG emisijām, vai tomēr mēs būsim zaudētāji?

Pētnieki daudz un plaši runāja par rekultivāciju. Arī šis vārds sanākušajiem izraisīja diskusijas, gan par tā lietojumu, gan nozīmi, un līdz vienotam terminam tā arī nenonāca. Daļa prezentētāju ik pa laikam minēja, ka kūdras ieguve lauksaimniecībai ir lielākais emisiju avots. Lai gan fakts loģiski saprotams, nepameta sajūta, ka pētnieki vēlas, lai lauksaimniecības nozare paši piebremzē kūdras izmantošanu un meklē alternatīvas. Lai gan jau šobrīd daudzviet izmanto akmens vati, dažviet pat kokosa šķiedras substrātu, vai patiešām mums jāpāriet uz ievestu preci tā vietā, lai lietotu savu vietējo dabas resursu – kūdru?

Interesants process ir jau iepriekš minētā rekultivācija, vai vēl citos vārdos dēvēta par revitalizāciju, vienkārši - purvu atjaunošanu, restaurāciju, un renaturalizāciju. Pieredzes stāstus un situācijas virspusēju apskatu sniedza dažādi ārvalstu un vietējie zinātnieki. Kopīgās iezīmes diezgan daudz, ar iepriekš uzskaitītajiem procesiem, vai vairākos veidos nosaukto vienu procesu, strādā visas lielās kūdras ieguvējvalstis Eiropā. Šo rekultivāciju pārsvarā saprot ar kādreiz izmantotu, dažreiz pat izsmeltu, kūdras ieguves vietu atjaunošanu vai pārveidošanu. Populārākie veidi ir turpināt uzturēt meliorāciju, iestādīt degradētajā platībā mežu vai izjaukt izveidoto meliorācijas sistēmu un atjaunot purva veidošanās procesus. Latvijā, piemēram, ir daži purvi, kur īpaši domāts par šo otro variantu, un, būvējot sprostus, pat stādot purva augus no jauna, ir panākta purva atjaunošanās. Šādām platībām, protams, nav vairs praktiska pielietojuma, bet tā kļūst par dabas vērtību. Ziemeļu valstīs, piemēram, Zviedrijā un Somijā populāra kļuvusi saules paneļu ierīkošana vecās kūdras ieguves vietās. Tur gan situācija nepielīdzināma mums, jo lielākā daļa purvu ir privātas zemes, nevis valsts īpašums, līdz ar ko īpašnieks ir atbildīgs par to, kas viņa purvā notiek, un, ja viņš vēlas stādīt mežu, vai iegūt licenci tālākai kūdras ieguvei, viņu nepiespiedīs izjaukt visu meliorāciju un appludināt teritoriju “kopējā labuma” dēļ! Piemēru gan varētu ņemt no igauņiem - tur lielākā daļa platību, kur beigusies kūdras ieguve, tiek restaurētas, vēl liela daļa apmežotas, un pāri paliek vien neliels procents, ko izmanto citādi. Savukārt vācu pētnieks atzina, ka viņi ļoti strādā pie kūdras ieguves samazināšanas un purvu atjaunošanas, pat iesaistot sfagnu sūnu stādīšanu un citus paņēmienus.

Protams, ne jau viss ir tik slikti, kā varētu šķist. Skaidri redzams un dzirdams, ka vietējie ražotāji nepadosies spiedienam, un darīs visu, lai savu nozari nezaudētu. Lai arī tas nozīmē turēt tukšus, pārpludinātus laukus vai stādīt mežu, viņi izdomās, kā turpināt. Daži gaismas stari nezināmajā nāk arī no Izglītības un zinātnes ministrijas. Prezentācijā par ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda taisnīgas pārkārtošanās fondu ieguldījumiem pētniecības attīstībā kūdras nozarē un saistītajās nozarēs, iezīmējās pozitīvi aspekti saistībā ar finansējumu zinātnei un vietējo institūciju iespējamo iesaisti lēmumu pieņemšanā. Piešķirts finansējums vairāk nekā 5 miljonu apmērā, plānota pētījumu platformas un izcilības centra izveide, kura ietvaros tiek īstenots pētniecības projekts dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, sekmējot pāreju uz klimatneitralitāti, kā arī paredzēts atbalsts 5 tematisko uzdevumu īstenošanai dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai pētniecības projekta ietvaros, t.sk. iesaistot pētniecībā doktorantus un jaunos zinātniekus. Sasniedzamie rezultāti līdz 2029. gada nogalei – 5 uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām, 50 zinātnisko rakstu, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts, kā arī vismaz 3 pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana citos pētniecības projektu konkursos.

Kūdras dienu prezentācijas skatāmas jebkuram interesentam Latvijas Kūdras asociācijas mājaslapā www.latvijaskudra.lv/lv/ notikumi/pasakumi

Grieztās kūdras žāvēšana piramīdās Kaigu purvā
Grieztās kūdras žāvēšana piramīdās Kaigu purvā

Otrajā dienā bija iespēja apmeklēt kādu no pieciem purviem visā Latvijas teritorijā, kur iegūst kūdru. Pabiju Kaigu purvā, kur jau gandrīz 30 gadus saimnieko SIA “Laflora”. Ar autobusu devāmies apskatīt lielu daļu purva, kur notiek kūdras ieguve, aug dzērvenes, ie stādīts mežs vai pat noris purva atjaunošana. Par gidu mums bija pats valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, kurš pastāstīja un parādīja vairāk nekā mēs bijām cerējuši. Ekskursija bija informācijas pārbagāta, nozares pārstāvji un interesenti daudz uzdeva jautājumus, ar kuriem priekšsēdētājs veikli tika galā. Vispirms devāmies gar purva malu, kura tiek iznomāta dzērveņu audzētājiem. Tajā brīdī mūs visus arī cienāja ar iespaidīgajām lielogu dzērvenēm, kā arī redzējām, ka vismaz 10 darbinieces šīs ogas vāc. Braucot tālāk, arvien biežāk un vairāk redzējām piramīdās sakrāmētu griezto kūdru, kura tur pat blakus ieguves vietām uz paletēm turpina žūt.

Šī veida kūdru pārdod vai nu tādos pat gabalos, pārsvarā zemes ielabošanai, vai jauc substrātos, aptuveni 30% no kopējā apjoma. Šādi iegūta kūdra labāk saglabā dažādas strukturālās īpašības un mitruma uzsūkšanu, un noturēšanu. Šādi sakrautās kaudzēs novērojama vēl viena svarīga īpašība, par ko mums atgādināja ekskursijas gids Uldis, tas ir - jāpievērš uzmanība kūdras krāsai. Jo gaišāka tā ir, jo mazāk sadalījusies, un tātad vērtīgāka un dārgāka. Ja kūdra ir pavisam tumša, tā jau pārvērtusies kompostā.

Pāris reizes arī izkāpām no autobusa, lai apskatītu laukus tuvāk. Redzējām dažāda vecuma kokaudzes - gan dabīgi radušās, gan speciāli ieaudzētās. Kā jau iepriekš minēts, šobrīd apmežošana uzlikta “uz pauzes”, kamēr nebūs noteikts vai aprēķināts emisiju samazinājums šo darbību dēļ.

Nesen stādīta priežu audze
Nesen stādīta priežu audze

Redzējām arī nedaudz neizdevušos mēģinājumu speciāli ieaudzēt dažādus purva augus projekta ietvaros, bet tas kopējo ainu ne pavisam nepasliktināja, jo tam jau tie pētījumi domāti – lai saprastu, kā mūsu apstākļos būs labāk. Arī dažus pārpludinātus kūdras laukus apskatījām, kur aug gan ne pārāk vēlamās niedres, gan dažādi purva augi. Šķiet, ka Kaigu purvā ar rekultivāciju viss ir kārtībā – viņi cenšas, mēģina, un domā arvien jaunus risinājumus, kā purvu un kūdras ieguvi uzturēt arvien ilgāk. Dodoties ekskursijā tālāk, ieraudzījām lielu krāvumu ar koku celmiem un saknēm. Izrādās, ka kūdras laukos tādus var sastapt daudz, un šie celmi purvā atrodas un ir iekonservēti jau vismaz 2000 un vairāk gadus. Tātad, tur kādreiz bijis mežs. Šo materiālu arī uzņēmums izmanto gudri – tas tiek šķeldots, un izmantots kā kurināmais.

Kūdras purvā  saglabājušies 2000-3000  gadus veci koku celmi
Kūdras purvā saglabājušies 2000-3000 gadus veci koku celmi

 

Frēzkūdras sijāšana frakcijās
Frēzkūdras sijāšana frakcijās

Šeit gan atkal pavīdēja nomācošais fakts no meža nozares pārstāvjiem, ka ļoti iespējams, zaļā kursa ietvaros, šķeldu vairs iegūt un izmantot nebūs tik viegli, bet jāsagaida gala lēmums, lai par to spriestu vairāk. Personīgi, pirmo reizi redzēju arī frēzkūdras ieguves traktorus darbībā. Interesanti redzēt, kā traktors ar lielu piekabi sūc kūdru uz augšu. Ar to ekskursija vēl nebeidzās! Lai redzētu pilnīgu ciklu, tikām atvesti uz ražotni. Bija iespēja izstaigāt visus procesus no kūdras atvešanas uz noliktavu līdz sijāšanai, jaukšanai substrātos un pildīšanai dažādos iepakojumos. Process nav nemaz tik vienkāršs - uzņēmumā ražo simtiem dažādu receptūru substrātus, pievienojot visdažādākos kaļķošanas materiālus, minerālmēslus, mitrumu uzturošas vielas u.c. Arī pildīšana maisos prasa gan iekārtu precīzu darbu, gan cilvēku rokas. Un ekskursijas noslēgumā - mūsdienīgākā iekārta cilvēka darba atvieglošanai – robotiska roka, kas krāmē mazos (250 L) maisus uz paletēm kā spēļu klucīšus.

Kaigu purvā šobrīd norisinās vēl kas interesants un apkārtējo uzmanības cienīgs. Domājot par dabu, atjaunojamo enerģiju un efektīvi izmantotām platībām, “Laflora” uzsākusi vērienīgu projektu – vēja parka izbūvi. Darbus ieplānots beigt jau 2026. gada vasarā. Tas būs viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā un spēs saražot aptuveni 5% no valsts kopējā ikgadējā patēriņa. Projektam piesaistītas lielas finanses, un ir pamats cerēt, ka parks ātri vien atmaksāsies, un būs kārtējais uzņēmuma veiksmes stāsts. Bet ar to viss nebeidzas. Pēc vēja parka izbūves uzņēmums plāno ieviest vēl modernāku darbības modeli un veidot “zaļo industriālo zonu”, kas ne vien veicinās purva attīstību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, bet dos labumu un attīstīs visu Zemgales reģionu. Plānots siltumnīcu komplekss kūdras vietējā patēriņa veicināšanai, audzējot gan pārtikas produktus, gan dažādus stādus. Tiks veidots ilgtspējīgu inovāciju centrs, kurā izstrādās inovatīvus kūdras produktus un attīstīs to ražošanu; industriālais centrs, kuram būs iespēja piesaistīt uzņēmumus ar augstu energopatēriņu ražošanā. Plānots ierīkot arī modernas biroju telpas un rekreācijas zonas. Vai to visu izdosies realizēt, redzēsim pēc aptuveni desmit gadiem. Novēlu un ceru, ka būs vēl labāk nekā izklausās!

Kūdras substrāta jaukšanas lente
Kūdras substrāta jaukšanas lente