Tag: šķirnes

Šā gada 1. – 5. jūnijā Zemkopības ministrijas finansētā Selekcijas projekta ietvaros man bija iespēja piedalīties 10. Starptautiskajā ķiršu simpozijā ASV, Vašingtonas štatā, Ričlendā. Simpozijā piedalījās zinātnieki, audzētāju organizāciju pārstāvji un nozares profesionāļi no visas pasaules. Pētnieki prezentēja sava darba rezultātus – jaunākās zinātniskās atziņas1 , bet šobrīd praksē pielietotos paņēmienus iepazinām dārzu tūrē.

“Baltic cider” projekta ietvaros top “Baltijas sidra Terroir karte”. Tās četras galvenās iezīmes: klimats, topogrāfija (reljefs), augsne un cilvēka darbības ietekme. Tā piedāvās ieskatu arī Latvijas un Igaunijas sidru terroir daudzveidībā – no neparastiem un mūsdienīgiem sidriem Latvijas dienvidos līdz klasiskiem ražojumiem Igaunijas pusē.

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ir ekonomiski nozīmīgākā slimība ābeļu dārzos gan integrētās ražošanas, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Kraupja ierosinātāja ierobežošanai efektīvākie līdzekļi ir fungicīdi un vielas ar līdzvērtīgām vai daļēji līdzvērtīgām īpašībām, t.sk. neorganiskās vielas, kam piemīt arī šo sēņu attīstību nomācošas vai ābeļu izturību stiprinošas īpašības. Fungicīdu vairākkārtīgā pielietošana vajadzīga gan primārās, gan bieži vien arī sekundārās kraupja infekcijas periodā. Primārās infekcijas periodā kraupja ierosinātāja sporas (askusporas) izlido no pārziemojušām lapām, inficējot plaukstošos pumpurus, savukārt sekundārās infekcijas izplatība notiek ar sporām (konīdijām) no kraupja plankumiem uz primāri inficētajām lapām tālāk uz jaunajām lapām un augļiem. Lai mazinātu kraupja ietekmi, sekmētu kraupja ierobežošanu, nozīme ir dārzu sistēmām – ābeļu vainaga biezumam. Visa šī kompleksa ietekmes un efektivitātes novērtēšana uzsākta projekta “GreenAgroRes” ietvaros.

Audzējot vasaras avenes atklātā laukā, katru gadu var novērot sliktu pumpuru plaukšanu atsevišķām šķirnēm, kas saistīts ar šķirņu dzinumu ziemošanu. Arī šogad aveņu audzētāji, iespējams, būs novērojuši līdzīgu situāciju. To mēdz izraisīt spēcīgi vēji, temperatūras svārstības un zems gaisa mitrums ziemas periodā, īpaši tā beigās.

Aprikozes (Prunus armeniaca L.) ir uzturvielām bagāts auglis, kas īpaši daudz satur minerālvielas (kāliju, cinku, varu, dzelzi, mangānu vitamīniem), vitamīnus (A, C un E), un bioloģiski aktīvas vielas (fenola skābes, un flavan-3-olus). Neskatoties uz vērtīgo ķīmisko sastāvu, aprikozes, tāpat kā citi mīkstie augļi, tiek uzskatīti par ātri bojājošiem augļiem augstā mitruma satura dēļ. Alternatīva metode vērtīgā ķīmiskā sastāva saglabāšanai un derīguma termiņa pagarināšanai varētu būt aprikožu sukāžu ražošana.

Lai saprastu kāds ir ābolu un bumbieru cenu līmenis, kādas ražas gaidāmas nākamgad, ik gadu augusta sākumā iesaistītās puses pulcējas vienkopus pasākumā “Prognosfruit”. Statistikas dati norāda, ka trešā daļa Eiropas ābeļdārzu ir Polijā, kas ik gadu dod lielāko ābolu ražas kopapjomu. Latvijā pēdējo ražu kopapjoms bijis 8 – 14 tūkst. tonnu. Savukārt Eiropas smagsvari bumbieru audzēšanā ir Itālija, Beļģija un Nīderlande, pēdējās divās valstīs un arī Polijā bumbieru dārzu platības pieaug.