Jebkurai kultūrai, kas ienāk “svešā” klimatā, vajadzīgs samērā ilgs laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Tas pilnībā attiecas arī uz aprikozēm, kam Latvija ir šobrīd tālākā audzēšanas robeža ziemeļos. Daudz kas jau sasniegts selekcionāru neatlaidīga darba rezultātā: mēs varam izaudzēt ne tikai ēdamus, bet arī ļoti garšīgus aprikožu augļus, bet tas nenākas viegli. Aprikožu selekciju Latvijā nosacīti var iedalīt vairākos posmos. Pirmais posms – aptuveni līdz 1945. gadam bija dienvidu formu audzēšana pie ēku sienām; otrais posms ilga no 1946. līdz 1978/79. gada bargajai ziemai, kad izsala liela daļa sēklaudžu. Šajā laikā selekciju veica P.Upītis Dobelē un V.Vārna, Rīgā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Sākotnējais aprikožu sēklu materiāls tika iegūts no reģio niem, kur tiem ir augstāka ziemcietība. Turpmākajos gados, atlasot Latvijas klimatam pie mērotākos genotipus ar kvalitatīviem augļiem, tika izveidotas un Latvijā reģistrētas šķirnes ‘Lāsma’, ‘Daiga’, ‘Velta’, ’Jausma’. Pēdējos gados, iesaistot selekcijas procesā čehu, slovāku u.c. valstu aprikožu genotipus, radītas jaunas šķirnes ‘Boriss’, ‘Dimaija’, ‘Gundega’ un ‘Evelīna’.

Svarīgi uzsvērt, ka aprikozēm ir vērtīgs ķīmisks sastāvs, tie satur C, A, B₁ , B₂ , B₉ , E, P, vitamīnus, pektīnvielas, organiskās skābes, aminoskābes, minerālvielas - kāliju, kalciju, fosforu un dzelzi.

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju statistikas datiem FAOSTAT 2023 pasaulē pieprasījums gan pēc svaigām, gan arī pārstrādātām aprikozēm nepārtraukti pieaug. Piemēram, salīdzinot ar 2010. gadu, 2022. gadā svaigu aprikožu tirgus palielinājās par 16.9%, sasniedzot 3.863 Mt. Aprikožu apjoms tirgū svārstās pa gadiem, bet tam ir tendence pakāpeniski pieaugt.

Tomēr svaigā veidā aprikozes glabājas diezgan īsu periodu (atdzesētā veidā glabātavās līdz vienam mēnesim, ja augļi novākti tehniskajā gatavībā). Līdz ar to šo augļu pieejamība ir ierobežota garākā laika posmā.

Veikalu tīklos piedāvātais aprikožu pārstrādes produktu klāsts ir ļoti bagātīgs, sākot no sulām, biezsulām, ievārījumiem, džemiem, marmelādēm, kā arī žāvētām aprikozēm. Tomēr, pētot veikalā piedāvātos produktus, netika atrastas aprikožu sukādes. Līdz ar to Dārzkopības institūtā zinātnieki projekta ‘Dārzaugu selekcijas programma’ Nr. 10.9.1-11/23/1654e ietvaros izstrādāja jaunu produktu aprikožu sukādes, kas ļauj būtiski pagarināt lietošanas laiku un saglabāt vērtīgo ķīmisko sastāvu. Jāuzsver, ka aprikožu sukādes nav pieejamas ne tikai Latvijas tirgū, bet arī pasaulē, pieejami ir tikai žāvēti augļi.

Konstatēts, ka dēļ vēsā Latvijas klimata, salīdzinot ar dienvidvalstīm, pie mums audzēti augļi ir vairāk pakļauti dažāda veida stresa faktoriem, piemēram, svārstībām starp dienas un nakts temperatūrām. Tādēļ Latvijā audzētām aprikozēm ir vērtīgāks ķīmiskais sastāvs, piemēram, augstāki fenolu savienojumi, C vitamīna saturs, kā arī lielāka antioksidantu aktivitāte. Lai paaugstinātu aprikožu sukāžu vērtību un ķīmisko sastāvu, to pagatavošanai tika izmantots krūmcidoniju sīrups, kas veidojas kā blakusprodukts krūmcidoniju sukāžu ražošanā. Sīrups satur plašu fenolu savienojumu klāstu (katehīnus un epikatehinus, kvercetīnu un izokvercetīnu, hlorogēnskābi, sīringskābi, kafijskābi, kumarīnskābi, u.c.), kam piemīt spēcīgas antimikrobiālās un antioksidatīvās īpašības. Pēdējos gados fenola savienojumi attiecībā uz cilvēku organismu tiek pētīti intensīvāk, ir pierādīts, ka tie samazina sirds slimības attīstību, vēža šūnu veidošanos, palēnina novecošanās procesus organismā, profilaktiski novērš saslimšanu ar cukura diabētu.

Veicot pētījumu, bija svarīgi noskaidrot, kāda šķirnei ir ietekme uz sukāžu kvalitāti. Tādēļ aprikožu sukāžu izstrādei tika izvēlētas četras Dārzkopības institūtā selekcionētas šķirnes ‘Boriss’, ‘Velta’, ‘Gundega’, ‘Dimaija’. Kontroles variantam Grieķijas izcelsmes aprikožu augļi tika iegādāti Maxima veikalu tīklā.

Kvalitatīvu sukāžu ieguvei, pirms to gatavošanas, atdala kauliņus un aprikozes jāsasaldē 72 stundas –18 ºC. Sasaldējot aprikozēm pārplīst šūnapvalks, un, osmozes procesa rezultātā, sīrups vienmērīgi iesūcas augļu mīkstajā daļā. Rezultātā tiek iegūtas kvalitatīvas sukādes ar maigu izteikti augļu garšu. Pēc sasalšanas aprikožu augļi tiek aplieti ar uzvārītu un nedaudz atdzesētu (70-80 °C) krūmcidoniju/cukura sīrupu (lai labāk notiktu sīrupa uzsūkšanās), mērcēšanas ilgums 72 stundas vēsā telpā. Pēc mērcēšanas paraugi ir jānotecina un jāžāvē lēnā gaisa plūsmā 50±2 ºC no 48 līdz 72 stundas, atkarībā no šķirnes.

*- antiradikālā aktivitāte kas izteikta ar FRAP metodi,

**- antiradikālā aktivitāte kas izteikta ar DPPH metodi.

Veicot pētījumu konstatēts, ka sukāžu ražošanai neder augļi, kas novākti lietošanas gatavībā. Jo, mērcējot krūmcidoniju sīrupā, mīkstums izšķīst, pēc žāvēšanas no augļiem paliekot tikai mizai.

Sukāžu ražošanai ir jāizvēlas augļi, kas ir sasnieguši tehnisko gatavības pakāpi, tas nozīmē tiem jābūt nedaudz negataviem. Tikai no tādiem augļiem var iegūt stingrus aprikožu sukāžu gabaliņus.

Lai objektīvi izvērtētu jaunizstrādātā produkta kvalitāti, paraugiem veikta sensorā izvērtēšana, kur noteiktas orgonoleptiskās īpašības - krāsa, izskats, garša, saldums, skābums, cietība, kā arī fizikāli ķīmiskā izpēte. Analizējot sukāžu ķīmiskos rezultātus, konstatēts, ka šķirnes ‘Boriss’ augļiem bija daudz zemāks organisko skābju, flavonoīdu, fenolu un detalizēto cukuru saturs, kā arī antiradikālās aktivitātes radītāji, salīdzinot ar citām pētītajām šķirnēm. Turklāt šie augļi bija mīksti un sukāžu gatavošanas brīdī šķīda, arī pašas sukādes bija pārāk mīkstas un daļēji izšķīdušas, salīdzinot ar pārējām šķirnēm. Līdz ar to tika secināts, ka šīs šķirnes augļi bija novākti pārāk gatavi.

Savukārt kontroles paraugam tika konstatēts tāds cukurs, kā sorbitols, kas var liecināt, ka augļi novākšanas brīdī bija negatavi. Pētītie ķīmiskie radītāji kontroles paraugā bija līdzvērtīgi, kā šķirnei ‘Boriss’. Veiktais pētījums pierādīja, ka Latvijā audzētām aprikozēm (ja netiek novāktas pārgatavojušās), ir vērtīgāks ķīmisks sastāvs (vairāk organiskās skābes, C vitamīns, f lavonoīdu, fenolu saturs, kā arī augstāka antiradikālā aktivitāte), salīdzinot ar dienvidu valstīs audzētajām (tabula).

Lai gan sukāžu ražošanas procesā tika izmantots krūmcidoniju sīrups, kas nekarsētā veidā pārsvarā satur saharozi, tajās dominējošie cukuri bija glikoze un fruktoze, kuri veidoja līdz 70% no kopējo cukuru daudzuma. Cilvēka organisms fruktozi un glikozi viegli un ātri uzņem, tādēļ šie cukuri labi atjauno spēkus pēc smaga fiziska darba. Tie ir svarīgi arī bērnu un vecu cilvēku pārtikā. Atšķirība no saharozes, fruktoze un glikoze mazina zobu kariesa ‘briesmas’ un novērš dažādus aplikumus vai padara tos irdenus un viegli notīrāmus. Ņemot vērā iepriekš minēto, jaunizstrādātais produkts ir atzīstams par vērtīgu.

Novērtējot patikšanas pakāpi (hedoniskā vērtēšana), augstākos radītājus ieguva kontroles un šķirnes ‘Boriss’ paraugs. Izteiktāka krāsa un labākais izskats (līnijskalas izvērtēšanas metode) konstatēta šķirnei ‘Gundega’. Ar vislabāko garšu un salduma pakāpi bija atzīmētas šķirnes ‘Boriss’ un kontroles paraugi. Arī patīkamo skābumu vērtētāji atzīmēja šķirnei ‘Boriss’, savukārt skābuma pakāpe nebija patīkama šķirnei ‘Dimaija’. Cietākas bija kontroles parauga un šķirnes ‘Gundega’ sukādes.

Kopumā aprikožu sukādes, kā jauns pārstrādes produkts, tika pozitīvi novērtētas. Veicot pētījumu noteikts, ka sukāžu ražošanai nav piemēroti sēklaudžu augļi, kam ir savelkoša garša, dēļ augstā miecvielu satura augļos. Savelkošā garša saglabājas un ir jūtama arī aprikožu sukādēs. Tādēļ būtiski ir izvēlēties aprikožu šķirnes, kam ir maiga un patīkama garša. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka tikai tehniskā gatavībā novākti augļi ir piemēroti kvalitatīvu sukāžu ražošanai. Zinātnieki cer, ka jaunizveidotais produkts savu sensoro īpašību un vērtīgā ķīmiskā sastāva dēļ nonāks pie Latvijas pircējiem.