Vēl pirms 50 gadiem diez vai latvieši būtu iedomājušies, ka mūsdienās būs iespējams audzēt eksotiskos augļus tādus kā melones - ne tikai siltumnīcās, bet arī zem klajām debesīm. Mainoties klimatam, kā arī selekcionāriem veidojot jaunas šķirnes, meloņu audzēšana uz lauka kļuvusi par realitāti ne tikai mazdārzniekiem, bet arī komercaudzētājiem. Kā uzskata meloņu audzētāji, Latvijā izaudzētiem augļiem ir vērtīgāks ķīmiskais sastāvs nekā no tālām zemēm ievestām. Apēdot 100 g meloņu tiek nodrošināts 20-30% C  vitamīna no diennakts normas. Melones satur A un B grupas vitamīnus, kā arī dažāda veida mikro- un makroelementus, piemēram, kāliju. Melonēm piemīt zema kaloritāte (100 gramos meloņu ir aptuveni 35 kcal), tām ir urīndzenošas īpašības, kas palīdz saglabāt labu ķermeņa formu.

Kā gandrīz jebkuram auglim, arī melonēm ir būtisks trūkums - slikta uzglabāšanās kvalitāte, jeb, tautas valoda runājot, īss uzglabāšanas laiks. Ja melones auglis viegli atdalās no auga kāta daļas, tas liecina par pilnīgu gatavību, tātad, tādā stadijā nogatavojušam auglim uzglabāšanas ilgums istabas temperatūrā nepārsniedz 5 dienas. Uzglabāšanas laiks ledusskapī var ilgt garāku periodu - maksimāli līdz 10 dienām. Protams, meloni var noraut ātrāk no auga ar mērķi nepieļaut pilnīgu gatavības pakāpi, līdz ar to mēģināt pagarināt uzglābšanas ilgumu, bet tādām auglim garša nav izteikta bet, ja to izdara pilngatavībā, garšas nianses ir līdz galam izveidojušās, un garšas kvalitāte nav mainīga.

Apzinoties šī augļa pozitīvās īpašības, ir svarīgi saglabāt to kvalitāti un pieejamību ilgākā laika periodā. Viens no veidiem, kas ļautu panākt iepriekš minēto, ir meloņu sukāžu ražošana. Turklāt, izpētot piedāvāto meloņu pārstrādes produktu klāstu, Dārzkopības institūta zinātnieki ir konstatējuši, ka Latvijas tirgū nav pieejams tāds produkts, kā meloņu sukādes, ir tikai žāvētu meloņu gabaliņi. Pagājušajā gadā projekta Dārzaugu selekcijas programma Nr. 10.9.1-11/23/1654-e ietvaros tika izstrādāta meloņu sukāžu ražošanas tehnoloģija un veikta galaprodukta izpēte. Pētījuma veikšanai tika izvēlētas četras DI izaudzētas meloņu šķirnes (‘Gediz F1’, ‘Junior F1’, ‘Solo’) un hibrīds Nr. 14 (att).

Kā kontroles paraugs tika iegādātas melones “Rimi” veikalu tīklā. Lai paaugstinātu jaunizveidotā produkta uztura vērtību, sukāžu ražošanas procesā tika izmantots, krūmcidoniju sukāžu ražošanas procesā radies blakusprodukts, sīrups, kas bagātīgi satur vitamīnus, organiskās skābes, pektīnvielas, minerālvielas un aromātiskos savienojumus.

Izstrādātajiem paraugiem tika veikta sensorā novērtēšana, pamatojoties uz divām vērtēšanas metodēm: (1)5-punktu hedonisko skalu, kurā piedalījās 30 apmācīti vērtētāji (26 sievietes un 4 vīrieši). Rezultātā augstāko vērtību (3.2) ieguva šķirnes ‘Junior F1’ paraugs, bet zemāko (2.3) – hibrīda Nr. 14 paraugs. Vērtētāji atzīmēja, ka sukāžu paraugam Nr. 14 ir nepievilcīga krāsa (att).

(2) Izvērtējot sukāžu paraugus pēc līnijskalas vērtēšanas metodes, par labāko atzīts meloņu šķirnes ‘Junior F1’ paraugs. Šķirne ‘Junior F1’ ieguva augstākos vērtējumus parametros krāsa, izskats, garša, salduma un skābuma attiecība. Savukārt par cietāko paraugu novērtēts kontroles variants. Zemāko vērtējumu, pēc visiem līnijskalas vērtēšanas parametriem, ieguva paraugs Nr.14. Kopumā vērtētāji atzīmēja paraugus ar labu augļu aromātu, patīkamu garšu un saldskābo krūmcidoniju pēcgaršu. Dažiem vērtētājiem jaunizstrādātais produkts atgādināja augļu konfektes.

Izvērtējot jaunizstrādāto produktu derīguma termiņu, tas ir 6 mēneši izturēšanas laiks, meloņu sukādēm tika novērota pastiprināta salipšana. Tādēļ šogad zinātnieki atkārtoja pētījumu ar DI institūtā izaudzēto šķirni ‘Solo’ un hibrīdu Nr. 14, apstrādājot tos ar pretsalipšanas līdzekli, lai noturētu meloņu sukāžu kvalitātes nemainīgumu.

Pamatojoties uz pozitīvi iegūtiem sensorās vērtēšanas rezultātiem, tika pieņemts lēmums iekļaut meloņu sukādes un no tā iegūto meloņu-krūmcidoniju sīrupu DI sortimenta klāstā. Tiek plānots jaunizstrādāto produktu piedāvāt patērētajiem ap Ziemassvētkiem, lai varētu sevi un savus tuviniekus palutināt ar kaut ko gardu un interesantu.

DI zinātniekiem bija svarīgi zināt ne tikai patērētāju atsauksmes, bet arī meloņu audzētāja - speciālista viedokli par jaunizstrādāto produktu. Līdz ar to sazinājāmies ar Andreju Kondratjuku, kas ir lielākais meloņu audzētājs Latvijā (ik gadu stāda 0.6 ha melones), un ar meloņu audzēšanu nodarbojas 9 gadus. No Andreja puses tika piedāvāts izpētīt komer cšķirņu piemērotību meloņu sukāžu ražošanai (att.).

Gatavojot sukādes, bija konstatēta būtiska nianse - nav iespējams iegūt kvalitatīvu produktu no pārgatavojušiem augļiem. Izstrādātās sukādes (att.) novērtēja DI kolēģi, kā arī meloņu audzētājs, lai novērtētu šķirņu piemērotību sukāžu ražošanai.

Izvērtējot paraugus konstatēts, ka šķirnes ‘Emir F1’ un ‘Gediz’ sukādes ir saldākas un aromātiskākas. Kopumā būtiska šķirņu ietekme sukāžu ražošanai netika konstatēta. Visi paraugi novērtēti kā garšīgi un sukāžu ražošanai atbilstoši. Meloņu audzētājs Andrejs atzīmēja, ka garša ir saldskāba, interesanta, unikāla, bet tomēr varētu vēlēties, lai melo ņu garša būtu vēl izteiksmīgāka. Ņemot vērā Andreja ieteikumu, zinātnieki izstrādāja vēl divas receptūras: melones mērcētas rabarberu sīrupā, kā arī atšķaidītā krūmcidoniju sīrupā, kas ļautu izteiksmīgāk sajust meloņu garšu. Tuvākā laikā būs izvērtēti un pārbaudīti visi paraugi, un no visaugstāk novērtētajiem, tiks uzsākta sukāžu ražošana. Lai produkts piesaistītu bērnu uzmanību, iepakojumā būs sukādes no dažādu meloņu šķirnēm, kas ļautu spēlēties ar krāsu notīm, piemēram Nr. 14 - zaļa krāsa, ‘Emir F1’- oranža krāsa, ‘De Sapo’ - dzeltena krāsa.

Pēc Andreja domām, meloņu sukādēm ir liels potenciāls, jo ar katru gadu interese par meloņu komerciālu audzēšanu Latvijā pieaug. Bet diemžēl, melonēm ir īss uzglabāšanas laiks, dažreiz pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem (stipriem lietiem) augļi sāk ātri bojāties. Meloņu sukādes ļautu laicīgi tās novākt un sasaldēt, līdz ar to nepieļaujot lielus zaudējumus. Kā stāsta meloņu audzētājs, pircēji ar katru gadu vairāk ieciena Latvijā audzētas melones. Pēc pircēju vērtējuma vietējās melones ir aromātiskākas, ar izteiktāku garšu, salīdzinot ar ievestajām. Andrejs skaidro, ka tas ir saistīts ar mūsu klimatu, jeb precīzāk sakot - lielās nakts un dienas temperatūras svārstības meloņu augšanas laikā, kas ļauj izveidoties šīm īpašībām. Pēc Andreja teiktā, pieprasījums pēc vietējām melonēm ir liels, visa raža tiek pārdota tirgū vai nodota bāzē, kur tālāk nonāk veikalos “Rimi”, “Maxima”, “Sky”. Kā jau minēts, galvenā problēma ir īsais uzglabāšanas laiks, tādēļ iespējams, ka šo problēmu daļēji var atrisināt pārstrāde. Šobrīd viss atkarīgs no patērētāja - ja patērētājam patiks sukādes, meloņu audzēšanai Latvija būs lielāks potenciāls. Iespējams, lielveikalos būs pieejamas ne tikai vietējās melones, bet arī sukādes no Latvijā audzētām melonēm.

Lai popularizētu meloņu sukādes (no Latvijā audzētām melonēm) nākamgad plānots šo produktu piedāvāt plašam patērētāju lokam izstādē “Riga Food”.