Aktuālais ābeļu stādījumos – kaitīgo organismu izplatība 2024. gadā un 2025. gada sezonas sākums

• Regīna Rancāne, Laura Ozoliņa-Pole, Guna Bundzēna, LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

Plānojot augu aizsardzības pasākumus jaunajai sezonai augļu dārzos, jāņem vērā iepriekšējā gada kaitīgo organismu izplatība. Apkopojot visu apsekoto saimniecību datus par dažādu kaitīgo organismu bojājumu izplatību, secināts, ka 2024. gada veģetācijas sezonā augļu ražas kvalitāti visvairāk ietekmēja ābeļu kraupis, ābeļu pelēkās laputis, kā arī zemmizas korķplankumainība, atsevišķos novados arī krusas bojājumi. 2025. gada veģetācijas sezona ābeļu stādījumos iesākās agri, zaļā konusa stadija vairumā stādījumu novērota aprīļa pirmajā nedēļā. Sākot no zaļā konusa stadijas dārzos, kā katru gadu, tiek veikta ābeļu kraupja ierobežošana atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro prognozēm. Jau aprīļa sākumā konstatēts dažādu kaitēkļu – laputu, lapu tinēju un augļu koku sarkanās tīklērču izplatības sākums.

Bioloģiski audzēt smiltsērkšķus – izaicinājums zemniekiem!

• Edīte Jākobsone, Laura Ozoliņa-Pole LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

Smiltsērkšķu raibspārnmuša šobrīd ir galvenais limitējošais faktors smiltsērkšķu veiksmīgai komerciālai audzēšanai Latvijā. Šī augļumuša ziemu pavada kā kūniņa pupārijā sekli augsnē, un izlido tikai ap Jāņiem, lai īsu brīdi barotos ar putnu mēsliem un laputu izdalīto medus rasu un tad uzmeklētu vēl negatavus smiltsērkšķu augļus. Ar aso dējekli mātīte iedēj olu zem augļa miziņas, un tajā sāk attīstīties kāpurs, kas attīstības gaitā izēd 3–4 augļus. Kad kāpurs gana apvēlies, tas izlien no augļa, nokrīt zemē, ierušinās un izveido pupāriju, lai gaidītu nākamos Jāņus. Parasti kāpuru “biršana” notiek ap ogu tehnisko gatavību vai īsi pēc tās pārsniegšanas. Projekta “Bioloģiskās lauksaimniecības principiem atbilstoši smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskie risinājumi, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: smiltsērkšķu raibspārnmušas Rhagoletis batava ierobežošana, mēslošana un laistīšana smiltsērkšķu komercstādījumos” ietvaros stipri invadētā stādījumā izmēģinājām arī dažādu veidu lamatas un ēsmas, lai smiltsērkšķu raibspārnmušas mehāniski izķertu.

Kāpostu cekulkodes un citu kāpostu kaitēkļu pētījumi

• Guna Bundzēna, Laura Ozoliņa-Pole LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

Lauksaimnieki arvien biežāk ziņo, ka kāpostu stādījumi cieš no masveida kāpostu cekulkodes (Plutella xylostela) savairošanās. Ārvalstu pētījumi parāda, ka cekulkodei var attīstīties līdz 41 paaudzei sezonā, un kaitēklis strauji iegūst rezistenci pret lietotajiem insekticīdiem. Kopš 2021. gada veģetācijas sezonas LBTU LPTF Agrihorts sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistiem projekta “Kāpostu cekulkodes Plutella xylostela un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi” ietvaros kāpostu komercstādījumos veic kāpostu cekulkodes un citu kāpostu kaitēkļu monitoringu.

Projekta mērķis ir noskaidrot ar klimata pārmaiņām saistītā kāpostu cekulkodes iespējamo paaudžu skaita pieaugumu gada laikā, līdz ar to arī tās postīgumu. Baltijā šobrīd novērotas trīs kāpostu cekulkodes paaudzes sezonā. Latvijā īstenotā pētījuma uzdevums ir iegūt aktuālu informāciju par kāpostu cekulkodes dzīvesveidu Latvijas klimata apstākļos.

Krūmcidoniju un citronu sulas koncentrātu vērtīgums

• Dalija Segliņa Dārzkopības institūts

Pasaulē sulu koncentrātu ražošana ir nozīmīgs komerciāls pasākums. Koncentrējot augļu sulas, tiek efektīvi samazināta ūdens aktivitāte, kavējot mikroorganismu augšanu un būtiski pagarinot sulas produktu glabāšanas laiku. Turklāt augļu sulu koncentrāti ir ērti iepakošanai, uzglabāšanai un transportēšanai uz attāliem reģioniem. Populārākie produkti tiek iegūti no āboliem, citroniem, laimiem, apelsīniem, greipfrūtiem, mandarīniem, granātāboliem, ananasiem, aprikozēm un mango. Pateicoties savām īpašībām un sastāvam, šie koncentrāti tiek plaši izmantoti sulu jaukšanai un dzērienu pagatavošanai, saldināšanai un paskābināšanai. Pēdējos gados Dārzkopības institūta zinātnieki ir radījuši krūmcidoniju (Chaenomeles japonica (Thunb.) Lindl) koncentrātu ar ievērojami augstāku uzturvērtības profilu un kopējo polifenolu saturu, salīdzinot ar citronu sulas koncentrātu.