Precīza sastāva komposta gatavošana

• Solvita Zeipiņa, Līga Lepse Dārzkopības institūts

Zemas ražas ir galvenā problēma bioloģiskajās saimniecībās, bet integrētajās - pieaugošās sintētiskās mēslojuma cenas un vides prasības. Tas liek meklēt jaunus risinājumus augsnes auglības un ilgtspējas nodrošinājumam. Daudzveidīgus mikroorganismus saturoša komposta izmantošana ir efektīvs veids augsnes auglības celšanā.

Ābeļu kraupis un izaicinājumi stratēģijā tā ierobežošanai

• Edgars Rubauskis Dārzkopības institūts

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ir ekonomiski nozīmīgākā slimība ābeļu dārzos gan integrētās ražošanas, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos. Kraupja ierosinātāja ierobežošanai efektīvākie līdzekļi ir fungicīdi un vielas ar līdzvērtīgām vai daļēji līdzvērtīgām īpašībām, t.sk. neorganiskās vielas, kam piemīt arī šo sēņu attīstību nomācošas vai ābeļu izturību stiprinošas īpašības. Fungicīdu vairākkārtīgā pielietošana vajadzīga gan primārās, gan bieži vien arī sekundārās kraupja infekcijas periodā. Primārās infekcijas periodā kraupja ierosinātāja sporas (askusporas) izlido no pārziemojušām lapām, inficējot plaukstošos pumpurus, savukārt sekundārās infekcijas izplatība notiek ar sporām (konīdijām) no kraupja plankumiem uz primāri inficētajām lapām tālāk uz jaunajām lapām un augļiem. Lai mazinātu kraupja ietekmi, sekmētu kraupja ierobežošanu, nozīme ir dārzu sistēmām – ābeļu vainaga biezumam. Visa šī kompleksa ietekmes un efektivitātes novērtēšana uzsākta projekta “GreenAgroRes” ietvaros.

Risku izvērtēšana zemeņu ražojošos stādījumos

• Jūlija Sebeļeva Valsts augu aizsardzības dienests, Augu karantīnas departaments, Fitosanitārās uzraudzības daļa

Šis gads Latvijas zemeņu audzētājiem iezīmējies ne tikai ar izaicinājumiem laika apstākļu ziņā, bet arī ar būtiskām stādu veselības problēmām. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālā fitosanitārā laboratorija, analizējot šogad ierīkotajos zemeņu stādījumos noņemtus paraugus, atklāja Eiropas Savienībā reglamentētos nekarantīnas organismus (RNKO) – divas nematožu sugas: Aphelenchoides blastophthorus un Meloidogyne hapla, kas var nopietni apdraudēt zemeņu ražu.

Bakteriālā iedega šogad konstatēta piecās vietās Latvijā

• Sandra Zandere Valsts augu aizsardzības dienests Augu karantīnas departaments

Bakteriālā iedega ir baktērijas Erwinia amylovora izraisīta postoša augu slimība, kas inficē vairākus izplatītus rožu dzimtas augļu kokus un dekoratīvos krūmus – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, pīlādžus, klintenes, vilkābeles, cidonijas, korintes, kā arī Latvijas apstākļiem eksotiskākus košumkrūmus - eriobotrijas, mespilus, ugunsērkšķus un Dāvida fotīnijas. Saimniekaugi Latvijā plaši sastopami kā dārzos un apstādījumos, tā arī savvaļā. Bakteriālā iedega stādījumā var iznīcināt līdz pat 80% augļu koku.