Tag: augļu kvalitāte

Lai gan šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru, pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2024. - 899 ha), vēl joprojām lielākajā daļā komercstādījumu tiek audzēti sēklaudži, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju. Lai pakāpeniski nomainītu stādījumus ar kvalitatīvu šķirņu materiālu, DI tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides. No Alberta Tīca selekcijas materiāla, pēc daudzu gadu pārbaudes Dārzkopības institūtā, nolemts 2024. gada nogalē reģistrācijai Latvijā iesniegt šķirni ‘Ada’.

2024. gads starptautiskajai plūmju uz aprikožu zinātnieku grupai iesākās savādāk nekā līdz šim – ISHS (International Society for Horticulture Science) jeb starptautiskā augļkopības zinātņu apvienība 2021. gadā pieņēma lēmumu apvienot divas kauleņkoku grupas – plūmju un aprikožu, jo lielā daļā valstu vieni un tie paši zinātnieki strādā ar abiem šiem kultūraugiem! Man tā bija pirmā reize – tikties ar aprikožu pētniekiem, uzklausīt citu valstu pieredzi un problemātiku. Šoreiz ieskats par vainagu veidošanas sistēmu pētījumiem un to ietekmi uz augļu kvalitāti.

2024. gada septembrī mums apmeklējām Polijas Dārzkopības zinātnisko institūtu Skiernevicē (Skierniewice), Polijā, kur kā Latvijas pārstāvji piedalījāmies Eiropas Dārzkopības zinātnisko institūtu sadarbības organizācijas (The European Fruit Institutes Network - EUFRIN) padomes sēdē. Šī bija 32. EUFRIN padomes sēde, kurā piedalījās 17 Eiropas valstu pārstāvji. Tā bija lieliska iespēja prezentēt Latvijas augļkopības zinātnes jaunākos sasniegumus, t.sk. selekcijas rezultātus, kā arī iepazīties ar citu valstu (īpaši Polijas) zinātnieku darba un nozares aktualitātēm.

Lai gan šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru un pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2023. - 872 ha), vēl joprojām lielākajā daļā komercstādījumu tiek audzēti sēklaudži, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju. Līdz ar to 2023. gadā bija jūtams izejvielu trūkums kvalitatīvu pārstrādes produktu ražošanai. Lielākā daļa augļu bija jāpārstrādā sulā vai jārealizē par zemām cenām. Turpretim kvalitatīvu augļu cena bija augstākā pēdējo 5 gadu laikā. Lai pakāpeniski nomainītu stādījumus ar kvalitatīvu šķirņu materiālu, DI tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides. No selekcijas materiāla izdalīta un šī gada sākumā VAAD iesniegta šķirne ‘Silvija’.

Dārzkopības institūtā no Silvijas Ruisas izveidotā selekcijas materiāla pēc izvērtēšanas uz reģistrāciju Latvijā tiek virzītas jaunas saldo ķiršu šķirnes ar tumši sarkaniem, lieliem vai vidēji lieliem augļiem – agrīnā šķirne ‘Ruisa’ un vidēji vēlīnā šķirne ‘Ināra Tetereva’.