Nedaudz par vēsturi

Par augsnes veidošanos Vašingtonas štata ķiršu audzēšanas apgabalā stāstīja ģeologs K.R. Pogue. Tās pamatā ir bazalts, kas veidojies senajos laikmetos, sacietējot izvirdušajai lavai. Uz tā uzkrājušās vēja nestās minerālu daļiņas, veidojot irdenus nogulumiežus – topošās augsnes cilmiežus. Šeit noticis gigantisks ledus uzslīdējums (pārvietošanās process sācies apmēram pirms 100 000 gadiem) un visaptveroši plūdi (pirms apmēram 20 000 g.), veidojot reljefu, pārvietojot un sanesot jaunus nogulumiežus. Uz tiem izveidojušās ar minerālvielām bagātas augsnes ar neitrālas augsnes reakciju, trūdvielu saturs ir ap 0.9% (mūsu izpratnē zems). Šeit valda tuksneša klimats - nokrišņu daudzums ir ap 15–25 mm gadā, visiem dārziem ir nepieciešama apūdeņošana.

Par augļkopības aizsācēju ASV ziemeļrietumu štatos uzskata Hendersonu Luelingu (Henderson Luelling), kurš 1847. gadā kopā ar ģimeni vēršu pajūgos atceļoja no Aiovas štata, atvedot no turienes 700 potētus koku stādus – ābeles, bumbieres, ķiršus, persikus.

Atsevišķa prezentācija bija veltīta lauk strādnieku vēsturei ASV (L.M. Gordillo). Lauku un arī dārza darbus visvairāk veica imigranti no Ķīnas, Japānas, Filipīnām, Meksikas, Čīles. Darbs bieži vien bija bīstams, maz apmaksāts, un trūka sociālo garantiju. Vācot saldo ķiršu ražu no augstajiem kokiem un nokrītot, ik gadus bojā gāja kāds cilvēks. Laukstrādnieki dibināja arodorganizācijas un aizstāvēja savas tiesības, tā rezultātā ir veikti daudzi uzlabojumi. Viena no ASV plašāk audzētajām saldo ķiršu šķirnēm ‘Bing’ ir nosaukta talantīgā viesstrādnieka – imigranta no Ķīnas – Ah Bing vārdā.

Pašlaik ķiršu ražošana ASV ir palielinājusies, ir pieaudzis saldo ķiršu eksports, un Vašingtonas štats ir vadošais ASV ķiršu audzēšanā. Arī Kanādas pensijas fonds ir investējis ASV augļkopības uzņēmumos. ASV Klusā okeāna ziemeļrietumu reģionā (Vašingtonas, Oregonas, Idaho, Montanas, Jūtas štatos) saldo ķiršu stādījumu platība ir ap 20 tūkst. ha un kopraža ap 200 tūkst. tonnas. Ķiršu simpozija laikā sākās agro saldo ķiršu vākšana, vēlākās šķirnes novāc pat vēl augusta sākumā. Ķiršu audzēšanas izmaksas ir ap 2.2 $/kg, ieskaitot arī samaksu par zemi un apūdeņošanu. Ķiršu cena vidēji ir ap 5 $/kg, bet tā stipri svārstās sezonas laikā. Augļu iepirkšanu no audzētājiem, šķirošanu un tālāku realizāciju dažviet veic audzētāju kooperatīvi, bet šī tendence esot izzūdoša, pārsvarā augļus iepērk patstāvīgi uzņēmumi, kas nepārstāv audzētājus. Ķiršus realizējot lielajos augļu iepirkšanas centros, samaksa ir atkarīga no šķīstošās sausnas satura, augļu lieluma un gaišajiem ķiršiem – arī no sārtās virskrāsas laukuma. Minimālās prasības ir – šķīstošās sausnas saturs vismaz 16 Brix% un augļu blīvums, nosakot ar penetrometru Firmtech, vismaz 300 g/mm (3 N/mm). Lielākās problēmas audzētājiem rada vīrusslimības, salnas un karstums.

Šķirnes

Vašingtonas štata saimniecībās audzē plašu saldo ķiršu šķirņu klāstu – dārzu tūrē redzējām no 4 līdz vairāk nekā 15 šķirņu vienā saimniecībā. Biežāk minētās agro ķiršu šķirnes bija ‘Early Robin’, ‘Chelan’, ‘Black Pearl’, ‘Santina’, ‘Coral’, šķirnes ar vidēju ienākšanās laiku – ‘Benton’, ‘Bing’, ‘Rainier’, ‘Skeena’ ‘Lapins’, vēlie ķirši – ‘Sweetheart’ (tās ražība ne vienmēr bija augsta).

Simpozijā jaunu šķirņu sēriju garai saldo ķiršu sezonai prezentēja pētnieki no Itālijas, Boloņas universitātes. Agrākā no jaunajām šķirnēm ir ‘Sweet Dave’ ar gatavības laiku kā šķirnei ’Burlat’ - Boloņā tas ir ap 25. maiju (Dobelē šķirne ‘Burlat’ nogatavojas ap 15. jūniju). Tālāk seko šķirnes ‘Sweet Aryana’, ‘Sweet Lorenz’, ‘Sweet Gabriel’, ‘Sweet Valina’, ‘Sweet Saretta’. Vēlākā šķirne šajā sērijā ir ’Sweet Stephany’ ar nogatavošanās laiku kā šķirnei ‘Regina’, t.i. Boloņā ap 30. jūniju. Šo šķirņu autortiesības ir starptautiski aizsargātas visā pasaulē.

Selekcijas darbu – mērķus, metodes un jauno hibrīdu raksturojumu – prezentēja zinātnieki no Izraēlas un Ķīnas (M. AckermanLavert, J. Wang). Līdzās “klasiskajām selekcijas vērtībām” – augļu kvalitātei, sezonas pagarināšanai, ļoti liela uzmanība pievērsta mazākai aukstuma vajadzībai miera periodā, jo silto ziemu dēļ ir traucēta ziedpumpuru attīstība. Ģenētikas pētījumu rezultātus prezentēja Francijas zinātnieks J.Q. Garcia, informējot par molekulāro marķieru izpēti, lai jaunos augus varētu vismaz daļēji izvērtēt jau agrīnās attīstības fāzēs un ilgo selekcijas procesu padarītu efektīvāku. Ar molekulārajiem marķieriem analizējot jaunos augus, samērā precīzi var noteikt augļu krāsu un augļu masu. Notiek pētījumi par molekulārajiem marķieriem, aukstuma vajadzības, ziedēšanas laika, ražības un plaisāšanas noteikšanai, taču šo rezultātu precizitāte vēl nav tik augsta, lai tos varētu pielietot praktiski. Toties molekulāro marķieru izmantošana ķiršu pašneauglības allēļu un pašauglības noteikšanai ir kļuvusi par rutīnas paņēmienu, ko pielieto arī mūsu institūtā.

Potcelmi

Vašingtonas štata saimniecībās izplatīti bija Gisela un Krymsk sērijas potcelmi. Par potcelmu Krymsk 6 atsauksmes bija pretrunīgas – dažviet rezultāti labi, bet citos stādījumos daudz sakņu atvašu. Potcelms Gisela 5, ir izplatīts, bet jānodrošina augsta agrotehnika, intensīva vainaga veidošana un pietiekama apūdeņošana, lai uzturētu augļu kvalitāti. Dažviet audzētāji priekšroku devuši nedaudz lielāka auguma potcelmam Gisela 6 – vieglāk bijis nodrošināt augļu lielumu. Taču pēdējā laikā novērots, ka uz potcelma Gisela 6 audzētie koki nav izturīgi pret pieaugošo karstumu – lapas vīst, koki izkrīt. Dažas saimniecības atzinīgi vērtēja izturīgāko potcelmu Gisela 12, bet citviet uzskatīja, ka tā augums tomēr ir par lielu. Vecākajos ķiršu stādījumos saglabājušies lielā auguma koki, kas pavairoti uz savvaļas saldajiem ķiršiem (‘Mazzard’ potcelms).

Simpozijā Vācijas zinātnieks M. Penzel prezentēja plašus pētījumus par Gisela sērijas potcelmu sakņu sistēmu (skenēta ar digitālām metodēm) un ūdens patēriņu Vācijā. Lielākā auguma koki uz potcelma Gisela 13 veidoja plašāku un dziļāku sakņu sistēmu un uzņēma vairāk barības vielu un ūdens no augsnes, bet koki uz potcelma Gisela 12 tās izmantoja efektīvāk – to ražība bija augstāka. Aprēķināts sakņu aizņemtais augsnes tilpums – no 3 m3 kokiem uz potcelma Gisela 3 līdz pat 9 m3 kokiem uz potcelma Gisela 13. Iespaidīgs bija aprēķinātais sakņu kopējais garums vienam kokam – vidēji 52 km uz Gisela 13 potētajiem un 42 km uz Gisela 12 potētajiem.

Ūdens patēriņš Vācijas apstākļos kokiem uz potcelma Gisela 5 aprēķināts kā 4 – 8 L dienā, kokiem uz potcelma Gisela 12: 4 – 6 L ūdens dienā, uz Gisela 13: 15 L dienā. Augstāku ražu ieguva, apūdeņojot biežāk pa mazākām porcijām, nekā retāk un lielākām.

Skābo ķiršu šķirnes ‘Montmorency’ audzēšanā ASV, Ņujorkas štatā, pārbaudīti pasaulē izplatītie potcelmi Gisela 5, Gisela 12 un jaunāki, Mičiganā selekcionētie potcelmi - Corette sērija: Cass, Clare, Clinton, Crawford, un Lake, kā kontroli izmantojot mahaleba ķirsi. Koku dzīvotspēja bija laba, audzējot uz visiem potcelmiem – izkritumi nepārsniedza 25%. Augstāko ražību ieguva no kokiem, kas potēti uz Gisela 12, vidēja ražība – uz potcelmiem Clinton, Cass, Crawford, mahaleb un Gisela 5, bet zemāko ražību – no kokiem uz potcelmiem Clare un Lake. Turklāt potcelmiem Cass, Clare un Lake veidojās daudz sakņu atvašu (B.T. Lawrence, T.L. Robinson).

Šoreiz nebija jaunu pētījumu rezultātu par Vācijā izveidoto potcelmu sēriju Weigi, kas selekcionēta karstākiem un sausākiem laika apstākļiem. Savukārt Ķīnas zinātnieks J. Wang informēja par nesen uzsāktu selekcijas programmu, kur viens no mērķiem ir izveidot pret izslīkšanu izturīgus ķiršu potcelmus.

Stādīšana un vainagu veidošana

Vašingtonas štata saimniecībās vecākajos stādījumos ar liela auguma saldajiem ķiršiem stādīšanas attālumi bija no 6 x 6 m līdz pat 9 x 9 m. Kokiem bija ieveidoti pašauri kausveida vainagi ar vairākiem vadzariem, koku augstums ap 3.5–4 m.

Jaunākajos stādījumos ar mazāka auguma potcelmiem ir ap 1200 – 2300 koku uz ha izmantotie stādīšanas attālumi bija no 1.2–1.8 m x 3.6–4.5 m. Stādīšanai izmanto viengadīgus stādus, viena stāda cena ir 15– 20 $. Arvien izplatītāka kļūst t.s. ”Quick star” - potcelmu ar pieaudzētu poti - stādīšana. Šādus stādus pasūta oktobrī un saņem jau nākamajā pavasarī, pēc ziemas potēšanas, viena stāda cena ir 9–10 $.

Visos stādījumos ar vidēja un neliela auguma potcelmiem izmanto balstu sistēmas. Dažas saimniecības vainaga formu veido ļoti precīzi, sistēmā izmantojot 5–7 stieples no 0.6 līdz 2.5 m augstumam, rūpīgi fiksējot zarus vēlamajā stāvoklī. Citviet stieples līdz 1.5 m augstumam izmanto tikai pirmajos augšanas gados, pēc tam tās izņem, lai atvieglotu darbinieku pārvietošanos stādījumā. Ja koku rinda ir ļoti gara, tad apmēram ik pēc 30 m atstāj brīvu vietu, kur šķērsvirzienā var pārvietoties tehnika un savākt ražu.

Stādījumos bieži ieveidoti vainagi ar 3–4 vadzariem, katrs no tiem noklāts ar augļzariem. Klājzaru veidošanos veicina ar robošanu un tai sekojošu smidzinājumu ar augšanas regulatoriem, kas satur giberelīnskābi, purīnus, amīnus. Blakus esošie vadzari daļēji noēno viens otru, un samazinās dubultķiršu veidošanās karstuma dēļ. Taču pievērš uzmanību tam, lai vainagi būtu labi izgaismoti priekšpusdienā, kad fotosintēze noris visstraujāk. Senāk populārs virziens bija Y vai V veida vainagi ar samērā lielu roku darbu to ieveidošanā, taču pašlaik vairāk stāda vertikālus vainagus, ko daļēji var veidot mehanizēti.

 

Piemēram, jau ieveidotus UFO vainagus mehanizēti apgriež gan horizontālā, gan vertikālā virzienā un ar rokām veic tikai pielabošanu katru otro gadu.

Neraugoties uz neliela vai vidēja auguma potcelmiem, koku augstums tomēr netiek stipri ierobežots – stādījumos koki ir ap 3 m augsti, lai iegūtu maksimālo ražas daudzumu no dārza platības. Vainagu veidošanu veic miera periodā vai vasarā, vai dalīti – tas vairāk atkarīgs no darba sadalījuma saimniecībā sezonas griezumā.

Simpozijā vainagu veidošanas izmēģinājumu rezultātus prezentēja zinātnieki no Itālijas, Dienvidtiroles (L. Bergonzoni, G. Gatti, T. Pantezzi). Tradicionālajām šķirnēm ‘Kordia’ un ‘Regina’ uz potcelma Gisela 5 salīdzināja ražību un augļu kvalitāti, audzējot ar dažādiem vainagu veidiem - vārpstas (1.5 m stādīšanas attālumi rindā), slaidās vārpstas (1 m attālumi), UFO (1.2 m attālumi), “Drapeau” (viens no karogveida vainagiem, 1.5 m attālumi) un Bibaum© (divasu koki, 1.2 m stādīšanas attālumi). Pirmajos 7 audzēšanas gados augstāko ražu no ha ieguva stādījumos ar Bibaum© kokiem un slaidās vārpstas vainagiem. Kokiem ar “Drapeau” vainagiem pirmajos audzēšanas gados ražība bija zemāka nekā citiem, vēlāk palielinājās. Kokiem ar UFO vainagiem ražība stipri atšķīrās dažādos izmēģinājumos. Arī šajos izmēģinājumos koku augstums bija apmēram 3.2 m. Kaut arī ražība dažādiem vainaga veidiem bija stipri atšķirīga, augļu kvalitāte bija līdzīga – šķīstošās sausnas saturs bija ap 17 Brix%, šķīstošās sausnas satura un skābju attiecība bija 1.7–1.9.

 

ASV zinātnieki B.L. Black, S. Hansen prezentēja rezultātus par mehanizētu vainaga veidošanu skābajiem ķiršiem. Līdz šim ASV izplatīti stādījumi ar liela auguma kokiem (stādīšanas attālumi 4.5 x 5.5 m), lai ražu būtu iespējams novākt mehanizēti, ar stumbru kratītāju. Pētījumā izveidoja blīvu stādījumu ar neliela auguma potcelmiem (šķirne ‘Montmorency’, potcelms Gisela 5, stādīšanas attālumi 4 x 1.2–1.5 m) un šauru vainagu - piemērotu virsrindas vākšanas kombainiem. Salīdzināja vainaga veidošanu ar rokām un mehanizēti. Pirmo reizi mehanizēti apgriežot, ķiršiem ražība samazinājās, pēc tam izlīdzinājās un pārsniedza ar rokām veidoto vainagu ražību. Tomēr kopumā blīvajā stādījumā ražība nepārsniedza konvencionāli audzēto lielā auguma skābo ķiršu ražību.

Aukstuma vajadzība ziemā, ziedēšana, salnas, ziedu un augļu retināšana

Vašingtonas štata saimniecībās ķiršu audzētāji atzīst, ka pašlaik aukstums ziemas periodā šajā reģionā ir pietiekami ilgs, lai izveidotos kvalitatīvi ziedpumpuri. Toties salnas apdraud ražu, sākot ar laiku pirms ziedēšanas līdz pat augļu krāsošanās sākumam. Pret salnām izmantotie paņēmieni secībā no lētākā uz dārgāko: vainaga apūdeņošana ar sprinkleriem, vēja mašīnas, ar gāzi kurināmi sildītāji. Ja nāk apjomīga aukstā gaisa masa, ar vēja mašīnu darbību var nepietikt, lai pasargātu ražu, tādēļ koku rindās ir izvietotas nelielas krāsniņas, dārzu malās ir apjomīgas gāzes tvertnes.

Apputeksnēšanai audzētāji ķiršu stādījumos ievieto bišu saimes – apmēram 10 uz ha. Tie, kam savu bišu nav, izmanto pakalpojumu – ķiršu apsmidzināšanu ar speciāli sagatavotu putekšņu šķīdumu 1-3 reizes ziedēšanas laikā. Lai nepieļautu pārbagātu ražošanu, dažviet retina ziedus. Biežāk tomēr tiek pielietota augļu retināšana, izgriežot vājākos zarus kopā ar ražu vai arī ar nazi nocērtot apmēram 50% no pušķzariem.

 

Simpozijā pētnieki no siltākajiem ķiršu audzēšanas reģioniem – Izraēlas, Spānijas, Čīles, Ķīnas (M. Ackerman-Lavert, E. Fadón, P. Guzman-Delgado, J. Rodrigo, J. López-Alcolea, H. Wei), daudz uzmanības veltīja ziedpumpuru attīstībai miera perioda laikā nepietiekama aukstuma apstākļos. Viens no pētītajiem paņēmieniem bija 75% – 90% ēnošanas tīklu lietošana, lai samazinātu gaisa un pašu koku temperatūru un veicinātu miera perioda iestāšanos. Tika testēti arī ķīmiski preparāti miera perioda pārtraukšanai. Ir svarīgi tos pielietot precīzā laikā, tā noteikšanai pārbauda dažādus aprēķinu modeļus. Lai sekotu līdzi miera perioda norisēm un precīzākajam preparātu lietošanas laikam, noteica cietes daudzuma izmaiņas zaros un pumpuros. Īsumā – miera periodā cietes saturs pumpuros palielinājās un tā beigās – samazinājās. Turot saldo ķiršu kociņus siltumā arī ziemas periodā, cietes uzkrāšanās pumpuros vispār nenotika, un pavasarī tie neuzziedēja. Ķīmisko preparātu lietošana varēja veicināt vienlaicīgāku ziedēšanu un ražas nogatavošanos, taču paaugstinājās salnu risks.

Vācijas zinātnieki E. Luedeling, L. Caspersen prezentēja modelēšanas ietvaru PhenoFlex. Tas izveidots, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem par gaisa temperatūru un saldo ķiršu ziedēšanu Vācijā un Spānijā. Šeit saldo ķiršu ziedēšanas periods laikā no 1960. līdz 2020. gadam kļuvis par 9–12 dienām agrāks, un tiek prognozēts, ka šī starpība vēl palielināsies. Modelī apvieno prognozes gaisa temperatūrai, ķiršu ziedēšanas laikam un salnu iespējamībai, lai aprēķinātu salnu riska pakāpi nākotnē konkrētajai vietai. ASV turpinās modeļa precizēšana skābo ķiršu ziedēšanas prognozei – pašlaik tas labāk prognozē pilnzieda laiku, neprecīzs vēsās ziedēšanas sezonās (J. Moon, B.L. Black).

ASV tiek vērtēta ķīmisko preparātu lietošana saldo ķiršu augļu retināšanai. To devas un pielietošanas laiks stipri atšķīrās dažādām šķirnēm, tādēļ katrai komercšķirnei jāizstrādā savi ieteikumi. Drošākais, taču darbietilpīgākais rezultāts panākams ar koku veidošanu un manuālu retināšanu (A. Reyes, B. Sallato, M. Whiting). Kā jaunu, attīstāmu ideju iesaka viedo retināšanu, kur retināšanas mehānismu aktivizētu sensors atkarībā no ziedu vai augļu daudzuma kokā – pēc attēla analīzes (L. Long, G. Lang).

Slimības, kaitēkļi

Vašingtonas štata saimniecībās sausajā un karstajā klimatā ķiršiem problēmas nerada pie mums izplatītās slimības – vēži, puves, kauleņkoku lapbire. Arī Drosophila suzukii, kas izplatīta pasaules siltajos reģionos, šajā apvidū lielākoties savairojas vēlāk, pēc ķiršu novākšanas. Taču šeit regulāra ierobežošana nepieciešama ķiršu miltrasai un ķiršu raibspārnmušai. Nozīmīgus zaudējumus audzētājiem rada mazo ķiršu vīruss - (littlecherry virus, LChV1 un LChV2) un t.s. X-slimība, ko izraisa fitoplazma – ķirši kļūst sīki un bezgaršīgi. Vīruss izplatās caur koka brūcēm un sakņu kontaktiem, kā arī ar potēšanu; to var pārnēsāt bruņutis. To ir grūti diagnosticēt stādiem un jauniem kokiem, taču ražojošās platībās slimie koki vai pat viss kvartāls ir jāizrauj – raža nav izmantojama, bet vīruss izplatās tālāk. Ar mazo ķiršu vīrusu slimo saldie, skābie un arī dekoratīvie ķirši. Vašingtonas štatā mazo ķiršu vīrusa epidēmija bijusi 1940. – 1950. gadā, stipri samazinot ķiršu stādījumu platības. Pēc atkopšanās jauns vīrusa izplatības vilnis ķiršiem sācies 2010. gadā.

Simpozijā ASV zinātnieki C. Serban, J. Kohntopp, S. Harper prezentēja pētījumu par apmācītu suņu izmantošanu vīrusa diagnosticēšanai agrīnās stadijās. Apmācītie suņi nekad nepieļāva kļūdu, veselo augu diagnosticējot kā slimu, un ar 96–100% precizitāti atrada ar vīrusu inficētos augus (nosakot 7 vīrusslimos augus stādījumā ar 187 ķiršu kokiem un 50 slimos augus kokaudzētavā ar 720 ķiršu stādiem).

Augļu augšana, nogatavošanās, kvalitāte

Vašingtonas štata saimniecībās viens no galvenajiem stresa faktoriem ir karstums. Biedējoša situācija bija 2021. gada vasarā, kad gaisa temperatūra šeit pārsniedza normu par 16–20 °C, sasniedzot 46‒47 °C. Apūdeņošanu izmanto taupīgi - pirms ražas novākšanas augsnes mitrumu uztur 19% līmenī, pēc ražas novākšanas – 17% - tā, lai koki būtu dzīvi, bet to augšana - ierobežota. Par mēslošanu audzētāji izteicās skopi. Viens no mēslošanas variantiem - līdz ražas vākšanai vienu reizi nedēļā apūdeņošanai pievienot slāpekli un mikroelementus. Arī citviet uzmanība pievērsta mikroelementiem (cinkam) un sēram. Mēslojumu izvēlas atbilstoši agroķīmisko analīžu rezultātiem, lapas analizē 2x gadā – mēnesi pirms un pēc ražas novākšanas.

Kaut arī kopējais nokrišņu daudzums šajā reģionā ir niecīgs, tomēr arī šeit lietus var nolīt ķiršu gatavošanās laikā un izraisīt augļu plaisāšanu. Augļu bojājumu samazināšanai daļa audzētāju pielieto kalcija smidzinājumus, to efektivitāte atšķiras dažādās vietās un gados. Plaši reklamēts un sākts lietot jauns produkts Parka, kas samazina stresa faktoru ietekmi un nostiprina dabisko vaska aizsargkārtiņu uz augļiem.Lietus nav bieža parādība, tādēļ lielākajos stādījumos mēdz izmantot arī helikoptera pakalpojumus, taču tas izmaksā dārgi. Pēc lietus ar helikopteru pārlidojot dārzu, tā radītā turbulence notrauc lielāko daļu mitruma no kokiem un augļiem.

Daudzviet izmanto ēnošanas tīklus, kas samazina gan saules, gan vēja radītos augļu bojājumus, un tīklus pret kukaiņiem gar stādījumu malām (pret Drosophila suzukii, kas nepārziemo dārzos).

Dažviet ķiršus audzēja plēves seguma tuneļus, kam arī ir 18–25% ēnošanas efektivitāte. Vairākos stādījumos gleznākajām ķiršu šķirnēm rindstarpas bija noklātas ar atstarojošo plēvi, lai palielinātu “sārto vaidziņu” dzeltenajiem ķiršiem un iegūtu augstāku cenu par augļiem. Atstarojošās plēves rezultātā sārtās virskrāsas laukums uz ķiršu augļiem palielinājās pat par 30%. Atstarojošās plēves izmaksas ir ap 8750 $/ha, to var izmantot 3–7 gadus, katru sezonu saritinot un atritinot ar speciālu iekārtu. Plēve jāsarullē arī karstākajās dienās, lai neveicinātu saules apdegumus. Saimnieki novērojuši, ka atstarojošā plēve uzlaboja ražību arī tumšajiem ķiršiem – salnu rītos stādījumā bija augstāka temperatūra, viendabīgāka augļu nogatavošanās.

 

Labākai augļu izgaismošanai daudzviet veic mehanizētu vainagu apgriešanu no sāniem vai no augšas apmēram 3 nedēļas pirms ražas novākšanas. Pirms to darīt, jānovērtē koku lapu virsma un vainags kopumā, jo augļi saņem fotoasimilātus arī no jaunajiem, vēl neražojošiem dzinumiem - līdz pat 56% no kopējā fotoasimilātu daudzuma (M. Ayala, G. Lang). Ja vainaga izgaismojums augļu gatavošanās laikā ir pietiekams, apgriešanu labāk veikt pēc ražas novākšanas, jo nogriezto zaru galiņi palielina mikrotraumu, arī acu traumu risku ražas vācējiem.

Rutīnas pasākums ir smidzinājumi ar giberlīnskābes preparātiem pirms augļu krāsošanās, lai uzlabotu augļu blīvumu. Dažreiz tas pavājina augļu krāsas veidošanos. Novākto augļu diametrs visbiežāk ir 27 mm, vidējā ražība – 7–10 t/ha, intensīvākos stādījumos arī 15–20 t/ha.

Simpozijā tika uzsvērts, ka arī Viduseiropā un Āzijā pieaug dienu skaits ar temperatūru virs +32 °C, vēlo salnu biežums, sausuma periodu ilgums, stipras lietusgāzes. Tādēļ tiek meklētas noturīgas stratēģijas ķiršu audzēšanai mainīgajā klimatā - risinājumi taupīgākam ūdens un citu resursu patēriņam, izturībai pret dubultaugļu veidošanos, saules apdegumiem un plaisāšanu (N.I. S. Llacer, B. Gonçalves).

 

Čīlē un Spānijā veikti pētījumi par ēnošanu un mikroklimata ietekmi uz atvārsnīšu caurlaidību, ķiršu augļu transpirāciju un uz barības vielu plūsmu kokā dažādās fenoloģiskās attīstības stadijās. Noskaidroja, ka noēnotajiem kokiem šie rādītāji ir stabilāki, mazāk palielinās mitruma deficīta apstākļos – t.i., koks ūdeni izlieto taupīgāk (C.J. Tapia, A.B.M. García, B. Morandi). Arī pētījumos par ķiršiem plēves segumos secināts, ka augsnes temperatūra virskārtā bija apmēram par 10 °C zemāka, augsnes mitrums stabilāks, gaisa mitrums ir augstāks; un koki taupīgāk izmantoja esošo mitrumu – ūdens vajadzība apūdeņošanā samazinājās apmēram par 20%. Segumu ietekme uz ražību un augļu kvalitāti bija mainīga. Visbiežāk augļi bija nedaudz lielāki, ar nedaudz mazāku blīvumu. Dažkārt noēnojuma dēļ vairāk augļu nobira priekšlaicīgi. Mitruma deficīts visvairāk ietekmēja kokus augļu augšanas laikā – tad, kad jaunie augļi ir zaļi, jau paaugušies, bet vēl nav sākusies galīgā nobriešana un nokrāsošanās (M. Ayala, J. Fearnley, X.X. Song).

Ķīnā, Liaoninas provincē, 66% no saldo ķiršu stādījumu platības ir atklātā laukā, 34% segtajās platībās. Taču 70% no saldo ķiršu produkcijas kopējās vērtības iegūst no segtajām platībām un 30% no atklātā lauka. Ierīkoti vairāk nekā 20 000 ha aizsargātu stādījumu, t.sk. solārās siltumnīcas, kur zemākas dabiskās gaismas intensitātes dēļ plaši lieto LED gaismu. Jaunākajos pētījumos salīdzina LED gaismu un jaunu, lāzera tipa gaismas avotu – to var sekmīgi izmantot ķiršu audzēšanā siltumnīcās, būtiski ietaupot enerģiju (C. Zhang).

Turpinājusies arī jaunu produktu izpēte augļu kvalitātes paaugstināšanai. Simpozijā prezentēja pētījumus par produktiem, kas satur giberelīnskābi, abscisskābi, salicilskābi, metil-jasmonātu, auksīnu un brasinolīdus. Šīs vielas dabiski veidojas augos un kā hormoni piedalās dažādās fizioloģijas norisēs. Šajos pētījumos bija izmantoti rūpnieciski sintezēti preparāti. Produktu efektivitāte bija mainīga, bieži vien atkarīga no ražības konkrētajā gadā. Produkti ar sintētiski ražotiem augu hormoniem nav reģistrēti lietošanai ķiršu audzēšanai Latvijā, bet ir pieejami no dabiskām izejvielām ražoti augu augšanas veicinātāji ar līdzīgu sastāvu un zemāku augu hormonu saturu.

Lai samazinātu karstuma un sausuma ietekmi uz fotosintēzi un augļu kvalitāti, testēja produktus, kas saturēja abscisskābi, salicilskābi vai metil-jasmonātu. Efektīvākais bija salicilskābi saturošais preparāts (F. Maldonado). Salicilskābes savienojumus satur arī kārklu (vītolu) mizas uzlējums, kas atļauts lietošanai Latvijā integrētajos (bet ne bioloģiskajos!) ābeļu, persiku, aprikožu un vīnogu stādījumos vairāku slimību ierobežošanai. https://noverojumi. vaad.gov.lv/images/Pamatvielas_tabula_21.pdf

Vēl karstuma radītā stresa samazināšanai bija pārbaudīts aminoskābes prolīnu un serīnu saturoša preparāta smidzinājums laikā, kad augļi sāk mainīt krāsu no gaiši zaļas uz dzeltenu, un iegūti lielāki augļi (C.J. Tapia).

 

Sintētiskās giberelīnskābes (GA) smidzinājumi, ko plaši lieto saldo ķiršu komercaudzēšanā pasaulē, veicina augļu blīvumu, taču var aizkavēt krāsojuma veidošanos un nogatavošanos (D. Close). Tādēļ, lai mazinātu nevēlamo GA ietekmi un veicinātu augļu krāsošanos un nogatavošanos, veica izmēģinājumus ar produktiem, kas satur abscisskābi un brasinolīdus. Abscisskābes smidzinājums augstas ražas gadā paātrināja ķiršu nogatavošanos, zemas ražas gadā nogatavošanās bija vienmērīgāka (J. Racsko). Brasinolīdu smidzinājums kopumā bija efektīvs, lai veicinātu krāsas veidošanās augļiem, un vairākos gados novērota arī agrāka nogatavošanās (G. Torres).

 

Sintētiskā auksīna smidzinājumus testēja augļu augšanas veicināšanai – lielākus augļus ieguva gados ar vidēju ražu (5 t/ha), gados ar augstu ražu tas neietekmēja augļu lielumu (B. Sallato).

Turpinājušies pētījumi par kalcija (Ca) uzņemšanu ķiršu kokos un augļos. Iegūtie rezultāti parādīja, ka Ca pievienošana fertigācijai veicināja tā satura paaugstināšanos lapās, taču neietekmēja Ca daudzumu augļos (C. Scofield, D. Close). Arī pēc ražas novākšanas smidzinājumi ar Ca palielināja nešķīstošā Ca rezerves kokā, bet tam nebija ietekmes uz Ca saturu nākamā gada augļos vai citiem augļu kvalitātes rādītājiem (C.J. Tapia). Secināts, ka visefektīvāk Ca uzņēma jaunās lapas un jaunie augļi, smidzinot 28 dienas pēc pilnzieda, vēlākās stadijās kalcija uzņemšana no smidzinājuma notika vājāk (M. Ayala).

Augsnē ar augstu minerālo barības vielu saturu un zema dabiska mitruma apstākļos, audzējot saldos ķiršus ar apūdeņošanu (ASV, Vašingtonas štats), saistība starp augļu kvalitāti un minerālo barības vielu saturu augļos bija vāja (redaktores piezīme - visticamāk, viens no būtiskajiem faktoriem bijis mitruma daudzums dažādos gados – ja tā trūkst, barības vielu uzņemšana ir apgrūtināta). Lielāka nozīme bija audzēšanas gadam, šķirnei un barības vielu attiecībām. Augļu lielums pozitīvi korelēja ar slāpekļa (N), kalcija (Ca) un kālija (K) attiecībām - N:Ca, K:Ca un (K+Mg) : Ca (B. Sallato and M. Whiting). Augļu plankumainības stipri palielinājās, ja K:Ca pārsniedza 12 un (K+Mg) : Ca pārsniedza 12.5 (A.M. Guerrero).

Ražas novākšana

Vašingtonas štata saimniecībās saldo ķiršu novākšanai izmanto speciālas, lēzenas, kaklā pakarināmas kastes, ko pēc piepildīšanas ievieto lielākā konteinerā bez augļu pārbēršanas. Ķiršu vākšanas tarai ir ventilācijas atveres kastu un konteineru sānos, jaunākajiem plastmasas konteineriem sienas ir pielāgotas, lai amortizētu augļu kratīšanos transporta laikā.

Kopš 2021. gada ekstrēmā karstuma ir sākusies, un arvien izplatītāka kļūst, ķiršu ražas vākšana naktīs. Darba drošība tiek strikti regulēta. Katram uzņēmumam ir jāievieš traumu novēršanas programma, kas ietver arī ar tumsu saistītos riskus. Piemēram, dienā, ja gaisa temperatūra sasniedz 38 °C karstumu, dārza darbiniekiem ir jānodrošina 10 minūšu ilga atpūta ik pēc stundas. Savukārt naktī darbavietai jābūt apgaismotai, darbiniekiem jāvelk gaismu atstarojošās vestes u.tml.

Simpozijā ASV zinātnieki M. Whiting, H. Lenz, B. Sallato prezentēja mehanizētu augļu novākšanu saldajiem ķiršiem. Izstrādāta sistēma, kur pārī strādā divi darbinieki, izmantojot rokās turamu augļu nokratītāju no zariem un speciāli pielāgotu rāmi augļu uztveršanai. Šādi strādājot, var novākt 1.75 kg minūtē. Vēlamais augļu atraušanas spēks no kātiņa ir 0.4 kgf (kilogram-force) jeb 4 N. Augļus novāc bez kātiņiem, un to kvalitāte neatšķīrās no augļiem, kas vākti ar rokām. Klientu aptaujas liecina, ka pircēji ir gatavi iegādāties saldos ķiršu bez kātiņiem, taču augļu uzpirkšanas kompānijas joprojām obligāti pieprasa augļus ar kātiņiem, un mehanizētā novākšana saldajiem ķiršiem nav plašāk ieviesta.

Ķirši – bioķīmiskais sastāvs un ieguvumi mūsu veselībai

Pasaulē pētījumi par saldo un skābo ķiršu saistību ar cilvēka veselību ir samērā jauni – lielākoties, veikti šajā gadsimtā. Īpaša vērība pievērsta vietējiem ķiršiem ar augstvērtīgu bioķīmisko sastāvu no dažādām valstīm – Portugāles, Ungārijas, Serbijas, Spānijas. Bioloģiski aktīvajiem savienojumiem, ko satur ķirši, ir saistība ar mazinātu hronisku saslimšanu risku, t.sk. sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, neirodeģeneratīvām saslimšanām, ļaundabīgiem audzējiem, iekaisumiem. Regulāri lietojot uzturā ķiršus, ir novērota muskuļu sāpju mazināšanās un ātrāka atjaunošanās pēc fiziskas slodzes, labāks miegs. Taču protams, gan augļu bioķīmiskais sastāvs dažādām ķiršu šķirnēm, gan paši cilvēki, to reakcijas uz augļiem un slimības ir daudzveidīgi, tādēļ vienmēr jāievēro līdzsvars un savu ārstu ieteikumi.

Simpozijā Portugāles zinātnieks L. Silva prezentēja projektu ar mērķi papildināt jau iegūtās teorētiskās zināšanas un ieviest tās praksē, radot jaunus produktus ar ķiršiem veselības atjaunošanai. Uzsākta 23 šķirņu sīkāka bioķīmiskā izpēte, pievēršoties antioksidatīvo savienojumu sastāvam. Tika pārbaudīta perspektīvāko ķiršu šķirņu ekstraktu iedarbība iekaisuma samazināšanā un vairāku izplatītāko ļaundabīgo audzēju šūnu līniju ierobežošanā.

Rumānijas zinātnieki (I. Perju u.c.) izvērtēja vietējo t.s. rūgto ķiršu (Amar) genotipus. Rezultāti par koku izturību un augļu kvalitāti liecināja, ka vērtīgākie Rumānijas rūgto ķiršu genotipi ar augstu šķīstošās sausnas un polifenolu saturu ir piemēroti komercializācijai un izmantošanai pārstrādei plašā mērogā.

Latviju pārstāvēju ar stenda referāta prezentāciju par pētījumu ar mērķi izvērtēt svaigu un saldētu Latvijas vietējo skābo ķiršu bioķīmiskos parametrus. Pētījumā bija iekļauti 10 vietējie ķirši (šķirņu ‘Latvijas Zemais’ un ‘Latvijas Augstais’ kloni) un 2 kontrolšķirnes (‘Tamaris’ un ‘Bulatņikovskaja’). Šajā pētījumā daļa rezultāti rādīja, ka Latvijas vietējo skābo ķiršu kopējā bioķīmiskā sastāva parametri (šķīstošās sausnas skābju saturs, fenolu, tanīnu un antocianīnu saturs) iekļaujas citu Eiropas valstu pētījumos iegūto datu intervālā. Augsts šķīstošās sausnas skābju saturs, fenolu, tanīnu un antocianīnu saturs 2023. – 2024. gadā konstatēts vietējiem skābajiem ķiršiem ‘Latvijas Augstais’ un ‘Aizkraukles Augstais’. Rezultātus papildināsim ar 2025. gada un degustāciju datiem, un izdalīsim vērtīgākos genotipus turpmākajam zinātniskajam darbam.