Tag: augsne

Šā gada mitrā un mēreni siltā vasara bija ļoti labvēlīga gliemežiem, tie turpināja baroties arī dienas laikā. Tiem joprojām ir maz dabīgo ienaidnieku, pretēji viņu spējai strauji vairoties un dēt olas pat vairākus simtus vienā piegājienā. Jo lielāki gliemeži, jo lielāka to apetīte. Tie spēj pamatīgi pabojāt tauriņziežus, kartupeļus, sakņaugus, visus krustziežu dzimtas augus, ķirbjaugus, dekoratīvos augus u.c., izgraužot lapās lielus neregulārus robus, vai kā zemenēm – izēdot ogās lielus iedobumus.

Tā kā dažādiem kultūraugiem ir atšķirīgas augsnes reakcijas prasības, nepiemēroti paaugstināts augsnes skābums vai sārmainība pasliktina augšanas apstākļus un samazina ražu. Šobrīd Latvijas augsnēm bieži ir pārāk zems pH līmenis un ir nepieciešama gan pamatkaļķošana, gan uzturošā kaļķošana. Lai pareizi izdarītu kaļķojamo materiālu izvēli, kas nodrošinās optimālu Ca un Mg attiecību augsnē, ieteicams veikt augsnes analīzes, kurās bez pH līmeņa noteikts arī Ca un Mg saturs. Rakstā iztirzātas biežākās problēmas, kuras saistītas ar barības elementu Ca un Mg koncentrāciju attiecību augsnē, un doti praktiski ieteikumi kaļķošanai. Savukārt, audzējot skābu vidi mīlošus kultūraugus — krūmmellenes, skujkokus, rododendrus u. c., bieži nepieciešama augsnes paskāpināšana. To iespējams veikt, pielietojot skābu kūdru, elementāro sēru, paskābinot laistāmo ūdeni.

Stādu audzēšanas procesa rezultāts ir kvalitatīvs un drošs stāds. Kritiski izvērtējot visus stādu kvalitāti ietekmējošos nelabvēlīgos faktorus audzēšanas un tirdzniecības laikā, sekmīgi iespējams panākt, ka klients iegādājas veselīgus stādus.

Ilgtspējīgā augļkopībā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta profilaktiskiem un bioloģiskiem risinājumiem, lai samazinātu kaitēkļu un slimību izplatību bez sintētisko ķimikāliju lietošanas. Tā ietver dažādas pieejas — no šķirņu izvēles ar augstāku izturību un pareizas stādījuma kopšanas līdz bioloģiskās kontroles līdzekļu izmantošanai un kaitēkļu populāciju monitoringam. Šādas metodes ne vien uzlabo augļu kvalitāti un samazina vides piesārņojumu, bet arī veicina ekosistēmas līdzsvaru.

Plānojot augu aizsardzības pasākumus jaunajai sezonai augļu dārzos, jāņem vērā iepriekšējā gada kaitīgo organismu izplatība. Apkopojot visu apsekoto saimniecību datus par dažādu kaitīgo organismu bojājumu izplatību, secināts, ka 2024. gada veģetācijas sezonā augļu ražas kvalitāti visvairāk ietekmēja ābeļu kraupis, ābeļu pelēkās laputis, kā arī zemmizas korķplankumainība, atsevišķos novados arī krusas bojājumi. 2025. gada veģetācijas sezona ābeļu stādījumos iesākās agri, zaļā konusa stadija vairumā stādījumu novērota aprīļa pirmajā nedēļā. Sākot no zaļā konusa stadijas dārzos, kā katru gadu, tiek veikta ābeļu kraupja ierobežošana atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro prognozēm. Jau aprīļa sākumā konstatēts dažādu kaitēkļu – laputu, lapu tinēju un augļu koku sarkanās tīklērču izplatības sākums.

Smiltsērkšķu raibspārnmuša šobrīd ir galvenais limitējošais faktors smiltsērkšķu veiksmīgai komerciālai audzēšanai Latvijā. Šī augļumuša ziemu pavada kā kūniņa pupārijā sekli augsnē, un izlido tikai ap Jāņiem, lai īsu brīdi barotos ar putnu mēsliem un laputu izdalīto medus rasu un tad uzmeklētu vēl negatavus smiltsērkšķu augļus. Ar aso dējekli mātīte iedēj olu zem augļa miziņas, un tajā sāk attīstīties kāpurs, kas attīstības gaitā izēd 3–4 augļus. Kad kāpurs gana apvēlies, tas izlien no augļa, nokrīt zemē, ierušinās un izveido pupāriju, lai gaidītu nākamos Jāņus. Parasti kāpuru “biršana” notiek ap ogu tehnisko gatavību vai īsi pēc tās pārsniegšanas. Projekta “Bioloģiskās lauksaimniecības principiem atbilstoši smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskie risinājumi, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: smiltsērkšķu raibspārnmušas Rhagoletis batava ierobežošana, mēslošana un laistīšana smiltsērkšķu komercstādījumos” ietvaros stipri invadētā stādījumā izmēģinājām arī dažādu veidu lamatas un ēsmas, lai smiltsērkšķu raibspārnmušas mehāniski izķertu.