Saimniecību apmeklējumus sākām Silēzijas apgabalā. Pirmā vizīte kooperatīvajā saimniecībā Bezdinek, kas apvieno 5 saimniecības – dārzeņu un augļu audzētājus. Kooperatīvs dibināts 2019. gadā, tā kopējā platība ir 15 ha. Sezonas laikā nodarbināti tiek 150 cilvēki (2/3 ir patstāvīgie darbinieki, bet 1/3 sezonas darbinieki).

Saimniecība, kuru apmeklējām, audzē tomātus (pārsvarā ķirštomātiņus un nedaudz lielaugļu), bet atsevišķā, demonstrējumiem paredzētā, siltumnīcā – melones, sīkaugļu gurķīšus, zemenes. Visā siltumnīcu teritorijā ir izveidota nokrišņu ūdens savākšana, un lielāko tiesu gadā laistīšanai izmanto nokrišņu ūdeni. Šobrīd siltumnīcas strādā 10 mēnešus gadā, jo enerģētiskās krīzes dēļ decembrī un janvārī energo izmaksas ir būtiski augstākas. Ražas laiks ir no marta beigām līdz novembrim. Ūdens tvertnes rudens periodā līdz ražas nobeigumam kalpo kā enerģijas akumulācijas sistēma, kas tiek pieslēgta pie kopējās sistēmas. Neapšaubāmi būtiski ir ēnošanas tīkli, lai samazinātu temperatūru karstajā periodā, bet vēsajā periodā ar tiem tiek samazināta telpas atdzišana.

Audzēšanai maisos izmanto kokosa substrātu, augu aizsardzībai izmanto derīgos kukaiņus, bet kaitēkļu ierobežošanai - dzeltenos līmes vairogus. Lentas kalpo visu veģetācijas periodu, bet mazās līmes plāksnes atjauno ik pēc 2 nedēļām – tā seko līdz kaitēkļu dinamikai. Apputeksnēšanai izmanto Biobest kamenes – viena kameņu kaste kalpo 8 nedēļas. Pastāv noteikumi, ka pēc šī noteiktā laika kameņu mājiņas jāievieto saldējamā kamerā, lai izslēgtu kameņu krustošanos ar vietējo sugu. Tomātu stādi netiek audzēti uz vietas, bet gan pasūtīti galvenokārt no Nīderlandes, dažkārt no Polijas.

Ražība no m2 – ķirštomātiņiem 30 kg, lielaugļainiem 70 kg. Vāc tikai pilnīgi gatavus augļus. Realizācija visā Čehija teritorijā, vasaras periodā, kad sākas dārzu sezona, tomātus eksportē uz Nīderlandi un Lielbritāniju. Nozīmīga produkcijas daļa ir žāvētie tomāti – lai iegūtu 100 g, izmanto no 1.2 līdz 1.5 kg tomātiņus, žāvē 45-50°C, apmēram 2 dienas.

Uzņēmumam ir izveidojusies laba sadarbība ar dažādām vietējām universitātēm – studenti izstrādā pētnieciskos darbus. Īpaši uzteicami ir darbi par kaitēkļu un slimību prognozēšanas sistēmām. Īpaša vērība pievērsta skolēnu grupām, kas ir bieži viesi demo siltumnīcā.

Demo siltumnīca vairāk kalpo kā sabiedrības informācijas vieta, kur demonstrē augu audzēšanu, skaidro notiekošos procesus, informē par bioloģiskajām augu aizsardzība sistēmām, lai kliedētu mītu “par visu mākslīgo siltumnīcās”. Tā kā šai siltumnīcai atsevišķa laistīšana nav (tā ir pieslēgta kopējai platībai tomātu laistīšanai), tas dažreiz rada problēmas citu augu audzēšanai. No augiem noņemtās lapas tiek saglabātas zem galdiem, lai veidotos labvēlīgāks mikroklimats un nodrošinātu derīgo kukaiņu un saprofītisko sēņu sekmīgu vairošanos. Neilgi pirms mūsu viesošanās testēta UV starojuma lampa, kas sekmīgi darbojusies slimību ierobežošanai.

Nākamā saimniecība, ar kuru iepazināmies, bija ģimenes saimniecība kopš 1921. gada – atrodas 400 m virs jūras līmeņa kalnu reģionā. Apsaimnieko 100 ha, audzējot ābolus, plūmes, upenes, jāņogas. Līdz 2006. gadam audzēja tikai produkciju svaigam patēriņam, bet, lai nodrošinātu visa gada stabilitāti tirgū, uzsākuši sulu spiešanu, bet vēlāk arī biezeņu gatavošanu. Lai nodrošinātu atpazīstamību un stabilāku izdzīvošanu, izveidoja vienotu zīmolu Vitaminator. Zem šī zīmola apvienoja vairākas saimniecības, tā stiprinot sevi un kopējo ražošanu. Galvenais noieta tirgus gan svaigai, gan pārstrādes produkcijai ir slimnīcas, senioru mājas, skolas, bet jāatbilst konkrētām kvalitātes prasībām. Lai to nodrošinātu, pirms sulas spiešanas augļi tiek šķiroti ar rokām – līdz ar to sulas ieguve notiek lēnāk (300 L / 1 stundā), pasterizē 80°C. No āboliem izspiež 60-65% sulas.

Arī Čehijā bioloģiskajā lauksaimniecībā ir problēmas ar augu mēslošanu! Lai sekmīgi izmatotu katru organisko materiālu, augļu izspiedas kompostē, atjauc ar šķeldu (smalcinātos izgrieztos zarus vainagu veidošanas laikā), pievieno Kalifornijas sliekas. Komposts ir gatavs lietošanai augļu dārzā pēc 2 gadiem. Dārzu laistīšanai tiek uzkrāti nokrišņu ūdeņi (33 tūkstoši m3 ūdens tilpne), kā arī darbojas trīs urbumi. Kopš 2022. gada dārzs sadalīts 8 sekcijās, kurās ūdens padevi regulē pēc sensoru lasījumiem. Saimniecībā āboli tiek glabāti maksimāli 2 nedēļas (4°C). Tad tiek spiesta sula – tas samazina izdevumus, kas būtu saistīti ar ābolu glabāšanu. Ābolu sulai dažādībai tiek piejaukts 15% dažādas citas sulas (selerijas, zemenes, bumbieri, bietes, upenes, aprikozes, persiki). Arī biezeņiem pievieno šīs garšas, kopumā nodrošinot 8 dažādus veidus. Sulu un biezeņu receptes izstrādājuši pašu saimniecībā. Daļu no saimniecībā esošās zemes aizņem graudaugi, bet, tā kā ražība, saimniekojot bioloģiski, ļoti samazinās, šo daļu pakāpeniski aizstāj ar augļu dārziem. Bioloģiskais augļu dārzs saimniecībā gan nebija gluži tas, ko ņemt kā paraugu, bet bērnu aktivitātēm un izglītošanai veidotā taka gan bija interesanta un aizraujoša.

Nākamā saimniecība Zlinas reģionā, kuru apmeklējām, bija 2020. gadā izveidota ģimenes saimniecība Boruvkova farma, kas nodarbojas ar melleņu audzēšanu 3.6 ha platībā.

Iestādīti 12 tūkstoši stādi, stādīšanas attālumi 1.2x0.85 m. 2023. gadā vākta pirmā raža, bet pilnražu gaida 2025. gadā. Iekārtojot stādījumu, izmatojuši tikai Lafloras kūdru (ar pH 4) – uz vienu stādu 450 L kūdras. Visam stādījumam divpusējā laistīšana ar mēslošanu. Augsnes reakcija šajā reģionā augsta – pH ap 8, tāpēc kūdrā augsnes reakciju pazemina ar ortofosforskābi līdz ūdens pH sasniedz 5.5. Kūdrai netiek jaukts klāt ne komposts, ne koksnes šķelda, jo tad ir grūtāk regulēt kūdras pH. Nezāļu ierobežošanai apdobes noklātas ar ģeotekstilu. Divgadīgi stādi ievesti no Nīderlandes, bet dažas licencētās šķirnes no ASV. Šķirnes ‘Duke’ (agrākā un to vēl nepaspēj sabojāt drozofila) →Walor →Calipso →Cargo →Lastcall (vēlākā šķirne). Risku mazinošās tehnoloģijas – tīkli – kalpo gan aizsargājot no putniem, gan no krusas, gan no drozofilas. Tīklus uzliek agri pavasarī, bet noņem uzreiz pēc ražas novākšanas. Pēc tīklu uzlikšanas, līdz ar melleņu ziedēšanu, uz katru hektāru izvieto trīs kameņu mājas.

Produkcija tiek realizēta Čehijas tirgū, īpašu vērību veltot vietējiem iedzīvotājiem. Arī dienā, kad saimniecībā viesojāmies mēs, notika pēdējā ražas lasīšana. Lai gan gribējām iegādāties patiešām skaistās ogas, mums atteica, jo tās esot rezervējuši vietējie pircēji. Lielākie konkurenti saimniecībai ir Polijas audzētāji, bet, tā kā saimniecības galvenais vadmotīvs ir ogu kvalitāte, cenu ir iespējams saglabāt. Uz jautājumu, vai ir domāts stādījumus paplašināt, atbilde bija noraidoša – lai pie esošajiem darbaspēka resursiem spētu visu izdarīt kvalitatīvi!

Lielākā problēma ražas iegūšanā ir putni un drozofila. Putnu aizbiedēšanai lieto sistēmu Birdgard, bet drozofilu ierobežošanai visā stādījumā izkarinātas sarkanas plastmasas pudeles, kas pildītas ar ābolu etiķi (atzīts par pašu labāko pievilinātāju). Uz vienu metru - viena pudele.

Ražas vākšanā nodarbinātas 15 sievietes no Ukrainas. Ražas vākšanā nepiedalās vīrieši, jo tie strādā lēnāk un neakurātāk. Samaksa par darbu rēķināta stundās (6 EUR/stundā), lai saglabātu kvalitāti (maksājot par salasītajām ogām, norautas tiek arī negatavās ogas). Katrai šķirnei ir 4 lasījumi ik pēc 7 dienām. Liela vērība pievērsta krūmu veidošanai – to veic marta beigās pats saimniecības vadītājs ar sievu, jo uzskata par vienu no vissvarīgākajiem darbiem. Katru pavasari no krūma nogriež 30%, darbu paveicot 1.5 mēnešu laikā.

Nākamā saimniecība, ko apmeklējām - Mendela Universitātes Brno prakses saimniecība, kas īsteno gan studentu pētnieciskās aktivitātes, gan pilotprojektus agromežsaimniecībā un laukkopībā. Tā atrodas Dienvidmorāvijas apgabalā – tuvu Karpatiem, reljefs ļoti mainīgs, izteikti paugurains (starp ieleju un pauguru līdz 100 m starpība), un pēdējos gados lielas problēmas sagādā nokrišņi (dažkārt pat 40 mm nolīst 30 minūtēs). Izteiktas erozijas dēļ kultūraugu skaits ļoti sarucis. Pamatā mieži, tad kukurūza, soja, rapsis, kvieši – ļoti plānojot augu maiņu, lauks tiek sēts perpendikulāri nogāzei, slejās (maksimālais slejas platums 36 metri). Dažādojot ziemājus uz vasarājus, kā arī sējas laikus, nodrošina, lai visu laiku kāda no slejām ir ar augošiem augiem. Uztvērējjoslas samazina ūdens noteci 2 -4 reizes. Nogāzes lejasdaļā tiek veidota kontūrjosla no dabīgajiem zālājiem.

Arī Čehijā viens no pētījuma virzieniem ir saistīts ar lauku aršanu, vai bezaršanu. Lai arī virzienā uz Zaļo kursu galvenā vērība ir bezaršanas tehnoloģijai, lielākā problēma šajos laukos ir peles, jo tās nav iespējams pietiekoši ierobežot bioloģiski. Strādājot ar joslām, ir mazākas problēmas ar mežacūku radītajiem.

Prakses saimniecībā ilggadīgie pētījumi notiek kopš 1970. gada. Kad uzdevu jautājumu, kādi ir galvenie secinājumi par ilggadīgajiem izmēģinājumiem (kā klimatiskās izmaiņas ietekmē lauksaimniecību kopumā), mani samulsināja Lauksaimniecības fakultātes docentes atbilde, ka nekādas būtiskas izmaiņas nav un šobrīd vēl neesot apkopojuši visus pētījumus… Savukārt apmeklējot saimniecības, visās tika norādīts uz klimatisko izmaiņu būtisko ietekmi – galvenokārt temperatūras un mitruma būtiskās svārstības gan miera, gan veģetācijas perioda laikā.

Agromežsaimniecības pilotpētījums ierīkots slejās, koku rindas veidotas no apsēm un melnā valrieksta, bet starprindu sējumos tiek pētīti vasarāji, ziemāji, kukurūza, eļļas augi (soja, saulespuķes, magones), cukurbietes, kartupeļi, ārstniecības augi. Starprindu slejas ierīkotas dažādos platumos – 18, 24, 36 metru platumā, apdobes josla 2.5 m. Visās slejās viena gada ietvaros tiek sēts viens no augiem, nākamā gadā nākamais, vērtējot augu maiņas ietekmi uz kokaugu augšanas raksturu. Pēc mana vērtējuma – šādā sistēmā nevar novērtēt gada ietekmi uz starprindu augu augšanu, līdz ar to nevar veikt objektīvus secinājumus, kurš no augiem būtiskāk ietekmējis kokus. Izvēlētajā laukā (pēc docentes stāstītā) gruntsūdens līmenis ir 5-6 metru dziļumā – tas nozīmē, ka krasas atšķirības varētu būt sausākos vai mitrākos gados.

Nākamā apmeklējamā saimniecība bija bioloģiskā vīnogulāju audzētava, kuras īpašnieks Vinselekt Michlovsky iepazīstināja ar saviem laukiem. Vīnakalna 4 terasēs strādā jau 20 gadus, stādījumi ierīkoti 0.8 m starp stādiem, 2 m starp rindām, uz 1 ha izstādot apmēram 2300 vīnkoku. Pēc saimnieka – selekcionāra novērojumiem – jo biezāk augušas vīnogas, jo garšīgāks vīns – atsevišķām šķirnēm rekomendējot stādīt līdz pat 10 000 stādu uz ha, bet ļoti rūpīgi izvērtējot šķirņu izvēli. Savā pieredzē pirmo reizi redzēju tik veselīgu stādījumu, vēl jo vairāk – bioloģisko!

Galvenais fungicīds, kas tiek lietots 2 smidzinājumos, ir VitiSan. Svarīgākie darbi, kas veicami dārzos, ir pavasara veidošana, ko veic mehanizēti, pēc tam piekoriģējot ar rokām. Otrs svarīgākais darbs ir nezāļu ierobežošana (lai nepastāv konkurence uz mitrumu un barības vielām). Kopš saimniecība iegādājusies ravētāju, stādījumi būtiski veselīgāki, salīdzinot ar apkārtējiem stādījumiem citās saimniecībās. Galvenais mēslošanas līdzeklis vīnogu stādījumā ir kompostētas vīnogu izspiedas, kuru kompostēšanā procesā lieto Kalifornijas sliekas.

Tālāk mūsu brauciens turpinājās uz Liberecas reģionu, kas ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem Čehijā. Lai atbalstītu reģiona mazturīgos iedzīvotājus, ieviests subsidēts darbs – finansiāls valsts atbalsts iedzīvotājiem, kas noteiktas stundas nostrādā kādā no vietējām saimniecībām. Vienā no šādām sociālās vides saimniecībām Lavendulovna bijām arī mēs.

Tā izveidota 2019. gada septembrī – īsi pirms Covid pandēmijas uzliesmojuma, kad trīs vientuļās māmiņas, nevarēdamas strādāt pilnu darba dienu, meklēja iespējas sevi nodarbināt. Iegādājās 1850. gadā celtu māju un nelielu zemes gabalu. Saimniecība ir 303 metrus virs jūras līmeņa, kur veģetācija sākas un beidzas nedēļu ātrāk nekā citviet Čehijā. Tuvumā esošās kalnu grēdas veido ūdensšķirtni, kas atvirza biežos nokrišņus. Savukārt smilšainas augsnes ierobežo audzējamo augu klāstu. Saimniecībā audzē lavandas, kas piemērotākas kalnainam apvidum, tur aitas, kas uztur lavandu apdobes un rindstarpas, nebojājot lavandu cerus un divas bišu saimes. Galvenā darbošanās ir lavandu produktu ražošana veģetācijas laikā, mājas bēniņos žāvē lavandas un citus augu materiālus, kur tie neatkrāsojas. Ziemā gatavo sauso augu vainadziņus.

Viena no savdabīgākajām saimniecībām, kuru apmeklējām tur pat netālu, ir ģimenes saimniecība Family farm Lukava. Saimniecība izveidota pirms 5 gadiem projektā par sociāli atbildīgu lauksaimniecību – darbojas skolēnu izglītošanas programmā. Saimniecībā bioloģiski audzē dārzeņus, vistas, gaļas liellopus, bet visu apstrādā ar zirgiem – cik zināms, tā esot vienīgā saimniecība Čehijā, kur visa lauku apstrāde (kopumā 40 ha, no kuriem 2 ha aizņem dārzeņi, pārējā platība ir ganības un lopbarības lauki) tiek veikta ar zirgiem. Finansējums galvenokārt ir no subsīdijām par daudzgadīgajiem zālājiem, par dārzeņu audzēšanu un par izglītojošiem semināriem. Saimniecība produkciju realizē ar pārtikas grozu veidošanu (sākumā bija ap 30 ģimenēm, tagad ap 100) 60 km rādiusā, piegādi veicot reizi nedēļā no maija līdz novembrim (apmēram 22-24 nedēļas). Gadā vienai ģimenei tas izmaksājot ap 400 EUR (ar 2 priekšmaksājumiem - pavasarī un vasarā). Līdz Ukrainas karam pieprasījums strauji pieauga, bet šobrīd, pieaugot maksājumiem un enerģijas krīzei, iedzīvotāji krietni piesardzīgāki un pirktspēja strauji samazinājusies. Tiek piedāvāti 3 veidu grozi no 10 dažādām dārzeņu sugām, ievērojot sezonalitāti.

Viss dārzeņiem atvelētais 2 ha lauks sadalīts 10 laukos augu maiņai, maksimāli izmantojot starpkultūras (rudzi, vīķi, griķi, facēlija, āboliņš, auzas, sorgo), lai bagātinātu augsni un neļautu brīvajās vietās sasēties nezālēm. Vislabāk nezāles ierobežo vīķi ar rudziem. Auglīgais slānis ir vien 20 cm (ļoti skāba augsne), tāpēc būtiska nozīme ir kaļķošanai (lieto asins miltus vai kaulu-asins miltus) un komposta gatavošanai (zirgu mēsli, vistu mēsli, augu atliekas) un lietošanai. Pirms katra kultūrauga lauku sagatavo ar 3 gadu apriti. Uz vietas saimniecībā redzējām labu piemēru – sīpoli novākti pirms divām nedēļām, bet 3 nedēļas pirms sīpolu novākšanas rindstarpās iesēta rudzu-vīķu pasēja, kas augs līdz pavasarim. Viss lauks bija skaisti nosegts ar zaļmasu.

Pēdējā saimniecība, kuru apmeklējām, bija ziedu audzētāji - Lamya Zitkova Kourdi and Flower Farm, kas strādā 2000 m2 ar bioloģiskām metodēm kopš 2019. gada. Audzē gan viengadīgās, gan daudzgadīgās puķes no aprīļa līdz oktobrim. Šobrīd modes ziedi ir peonijas, kas tiek audzētas floristiem vai piedāvā braukt griezt pašiem, kā arī rīko meistarklases. 12 šķirnes, 220 stādi, no katra cera līdz ar 4 gadu iegūst 20-30 ziedu. Svarīgākais, ka pirmajos trīs gados peoniju ceram neļauj ziedēt, pumpurus jau agrīni izlaužot. Viengadīgās puķes audzē kā kulišu stādījumus, kur pamīšus audzē augstākus un zemākus augus, novēršot temperatūras paaugstināšanos dārzā. Nezāles slejās ierobežo ar smacēšanu – rudenī, pēc ziedu novākšanas, sleja noklāta ar metru biezu salmu kārtu, sajaukta ar aitu mēsliem, un pārklāta ar biezu melno plēvi – viena gada laikā nezāļu saknes, kā arī liela daļa nezāļu sēklas tiek izkarsētas.

Pavasarī, pirms puķu stādīšanas, lauks tiek safrēzēts un samarķēts. Stāda puķes tikai no dēstiem, tā samazinot nezāļu augšana slejās, jo lapu rozete ātrāk noklāj augsnes virskārtu. Stādot daudzgadīgās puķes, starp stādiem ieklāj papīra loksnes, lai aizkavētu nezāļu augšanu.

Čehijas apmeklējums bija iespējams, pateicoties projektam Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam pasākuma „Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma „Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, LAD Līguma nr. 10.2.1-2.36/23/P15 mācību kursā: Vidi saudzējoši pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai mazajās augkopības saimniecībās” un ZM Selekcijas projektam “„Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas”.