Situācija šī gada sezonā dažādās valstīs bijusi ļoti atšķirīga. Daudzviet ražu būtiski ietekmējušas pavasara salnas, citviet plosījušies negaisi ar krusu un lietavām, bet vairāku valstu pārstāvji sūdzējās par ilgstošu sausumu pavasara - vasaras periodā. Mūsu audzētājus droši vien visvairāk interesē Polijas ražas. Poļu kolēģi savā ziņojumā uzsvēra, ka šis gads augļkopjiem ir bijis viens no smagākajiem pēdējo gadu laikā: pavasara salnas, krusas un saules apdegumu bojājumi vasarā, neparedzami un ekstrēmi agri ienākšanās laiki, kas apgrūtināja ražas vākšanu un darba roku trūkums.

Līdz ar to kopumā ir zemākās ābolu ražas pēdējā desmitgadē (zemākas bijušas tikai 2017. gadā), turklāt ļoti maz kvalitatīvu augļu (daudziem rūsinājums, nelabvēlīgu laika apstākļu izraisīta stiklošanās). Līdzīga situācija arī bumbieriem, plūmēm, ķiršiem un vairumam ogu. Izņēmums vienīgi krūmmellenes, kuru platības ievērojami pieaugušas un šogad devušas samērā labas ražas (apmēram 60 tūkst. tonnas). Krūmmellenēm šobrīd tiek meklētas jaunas uzglabāšanas tehnoloģijas, lai nodrošinātu transportēšanu lielākos attālumos.

Dārzkopības zinātniskā institūta direktore Dorota Konopacka, prezentējot institūtu, norādīja, ka šādā statusā tas strādā tikai kopš 2011. gada, kad tika apvienotas divas zinātniskās institūcijas: Pomoloģijas un puķkopības institūts (dibināts 1951. gadā) un Dārzeņkopības institūts (dibināts 1964. gadā). Šobrīd institūts (InHort - http://www.inhort.pl/en) strādā Zemkopības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā. To veido desmit zinātniskie departamenti: 1. Pielietojamās bioloģijas; 2. Dārzaugu selekcijas; 3. Audzēšanas un mēslošanas; 4. Mikrobioloģijas un rizosfēras; 5. Šķirņu pārbaudes, stādaudzēšanas un ģenētisko resursu; 6. Augu aizsardzības; 7. Augļu un dārzeņu uzglabāšanas un pārstrādes; 8. Dārzkopības mehanizācijas; 9. Biškopības; 10. Pārtikas drošības laboratorija. Eksperimentālie lauki un dārzi aptver 165 ha (t.sk. 10 ha bioloģiskās platības), 2 ha - segtās platības un bišu dravas. Tiek uzturētas plašas augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu lauka kolekcijas (7733 genotipi), kā arī dārzeņu sēklu materiāls Gēnu bankā.

Liela daļa augļu un dārzeņu ģenētisko resursu savākti ekspedīcijās, kolekcijās ir arī dažādu augļu koku un ogulāju savvaļas radniecīgās sugas. Uz institūta vārda reģistrētas 244 augļaugu un dārzeņu šķirnes. Daudzas no tām ir ieviestas ražošanā gan Polijā, gan citviet Eiropā. Pēc direktores teiktā, no 2017. līdz 2020. gadam sertificētas kokaudzētavas pārdevušas ap 60 miljoniem InHort selekcionēto šķirņu stādus. Arī Latvijā ir zināmas vairākas – piemēram, ābeles ‘Ligol’; avenes ‘Polana’, ‘Polka’, ‘Pokusa’, ‘Polonez’, ‘Laszka’, ‘Sokolica’, u.c.; upenes: ‘Tisel’, ‘Tiben’, ‘Polares’, ‘Ruben’, u.c.; zemenes ‘Dukat’, ‘Elkat’, ‘Vikat’, ‘Salut’, u.c. Institūts lepojas arī ar augu patologu sasniegumiem - kopš 2017.  gada atklāti un aprakstīti 12 jauni baktēriju patogēni, 17 vīrusu un citoplazmas patogēni, kā arī 32 sēņu izcelsmes patogēni. Tiek pētīti ne tikai patogēni un to mijiedarbe ar saimniekaugiem, bet strādāts arī pie jaunām diagnostikas metodēm un ierobežošanas stratēģijām. Jau izsenis InHort var lepoties ar jaunu dārzkopības iekārtu un mehanizācijas risinājumu pētījumiem. Šobrīd strādā pie iekārtām augļu un dārzeņu novākšanai, izmantojot mākslīgo intelektu, miglošanas tuneļiem ar ierobežotu AAL šķīduma patēriņu, kā arī slimību izplatības prognožu sistēmām.

Šajā institūtā strādā 400 darbinieki, t.sk. 60 zinātnieki un 6 doktoranti. Jaunu cilvēku trūkums tika uzsvērts kā lielākā problēma. Tas galvenokārt skaidrojams ar zemajām algām, kas nav mainījušās vismaz 10 gadus.

Īpaši problemātisks ir selekcijas virziens – vairums vadošo selekcionāru jau pensijas vecumā. Savukārt institūta tehniskajā attīstībā tiek ieguldītas milzīgas investīcijas. Mums bija iespēja apmeklēt nesen ekspluatācijā nodotos institūta Dārzkopības biodaudzveidības reģionālo centru, Inovatīvu un ilgtspējīgu dārzkopības tehnoloģiju centru, Gēnu banku un Augļu un dārzeņu pārstrādes centru ar plašām telpām un modernām iekārtām.

Šobrīd uzsākta jaunas ēkas un siltumnīcu būve Selekcijas departamentam, gada beigās ekspluatācijā plāno nodot Augļu un dārzeņu pārstrādes un kvalitātes novērtēšanas laboratoriju, kas šobrīd atrodas darba apjomam un specifikai nepiemērotās telpās.

Šos investīciju projektus finansē Zemkopības un reģionālās attīstības ministrija ar ERAF līdzfinansējumu. Ministrija arī stingri definē pētniecības virzienus un tēmas, ko tā finansiāli atbalsta. Tie visi ir lietišķie pētījumi, kuru rezultāti iespējami ātri ieviešami ražošanā. Tas rada problēmas zinātniskā bāzes finansējuma piesaistei, kura apjomu, līdzīgi kā Latvijā, nosaka Zinātnes un augstākās izglītības ministrija, balstoties galvenokārt uz augsta līmeņa publikāciju skaitu, kam nepieciešami dziļāki, fundamentāli pētījumi. Situācija līdzīga kā mūsu zinātniekiem - balansējam starp lietišķo un fundamentālo zinātni, lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu un jaunu pētnieku piesaisti.

Institūts cieši sadarbojas ar nozari - daudzas pētījumu tēmas tiek saskaņotas, audzētāji pārbauda institūta jaunās šķirnes, vairākas laboratorijas ir sertificētas un veic valsts pasūtījumus. Piemēram, pārtikas drošības laboratorija, sadarbībā ar Valsts augu veselības un sēklu inspekciju (Latvijas Valsts augu aizsardzības dienestam atbilstoša institūcija), veic pesticīdu lietojuma monitoringu apmēram pusei no Polijas komercdārziem, t.sk. bioloģiskajiem. Tiek pārbaudītas apmēram 40 dažādu pesticīdu atliekvielas. Pārbauda arī augļus un dārzeņus uz pesticīdu atliekām. Laboratorijas vadītājs prezentēja rezultātus par situāciju valstī, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem. Dažas viņa tēzes pārsteidza un arī darīja uzmanīgus, ņemot vērā lielo Polijā audzēto augļu un dārzeņu klāstu mūsu lielveikalos. Atļauto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) skaits ik gadus pieaug, t.sk. bioloģiskajiem dārziem. Neskatoties uz to, vēl arvien daudzi komercaudzētāji turpina lietot aizliegtus AAL. No 16 Polijas reģionos apsekotiem komercdārziem, 12% konstatēti neatļauti AAL!

Ja laboratorija konstatē neatļautus pesticīdus vai pārsniegtu AAL atliekvielu daudzumu augļos vai dārzeņos, tiek ziņots Augu veselības un Veselības inspekcijai. Lai gan sodi par šo pārkāpumu ir lieli, uzņēmumu darbība apturēta netiek (Vācijā gan tas tiekot darīts par līdzīgu pārkāpumu). Pārsteidzošs bija secinājums, ka tikai 50% no pārbaudītajiem ābolu un upeņu paraugiem ir bez pesticīdu atliekām (!!!???)

Bija iespēja arī nedaudz iepazīties ar selekcijas un šķirņu pārbaudes darbu institūtā. Ar plūmju ģenētisko resursu un šķirņu izvērtēšanas daļas zinātniekiem M. Sitareku un E. Rozparu diskutējām par DI selekcionēto plūmju šķirņu pārbaudes rezultātiem. Neliels ieskats par Latvijas plūmju šķirnēm Polijā skatāms raksta beigās. Upeņu, krūmmelleņu un krūmcidoniju selekcionārs S. Pluta, kurš savā selekcijas programmā izmanto arī DI krūmcidoniju šķirnes ‘Rasa’, ‘Rondo’ un ‘Darius’, iepazīstināja ar sava darba rezultātiem.

Krūmcidoniju selekcijas programmas uzsākta nesen, pārsvarā tiek vērtēti Latvijas un Ukrainas izcelsmes šķirņu brīvās apputes sēklaudži. Liela daļa no tiem ir ar ērkšķiem, jo sevišķi no ukraiņu selekcionāra V. N. Meženska starpsugu krustojumiem iegūtie sēklaudži. Ir veikti arī krustojumi, taču tie vēl neražo. S. Pluta augstu vērtē DI selekcijas sasniegumus un ir ieinteresēts turpmākā sadarbībā.

Poļu kolēģi ir ieinteresēti un atvērti sadarbībai dažādās jomās, jo īpaši augļaugu selekcijā, augļu un dārzeņu pārstrādes un kvalitātes pētījumu jomā.

Latvijas plūmju šķirņu vērtējums Polijā no 2012. gada

‘Ance’ – vērtēta kā vidēji agri ziedoša, ražo labi un samērā regulāri augusta pirmajā pusē, augļi garšīgi, bet brūnē. Augļu svars pa gadiem atšķirīgs no 34 līdz pat 69 g, produktivitāte 9 ballu skalā 7-9.

‘Adelyn’ (‘Adele’) – vērtēta kā vidēji agri un ļoti bagātīgi ziedoša, ražo katru gadu, augļu kvalitāte vērtēta kā ļoti laba – sulīga, aromātiska, salda, ļoti garšīga, ar vienmēr brīvu kauliņu. Pārbagātas ražas gados pēdējie augļi, kas ilgi stāv kokā, zaudē stingrību. Augļu svars pa gadiem svārstās no 43 līdz pat 89 g, produktivitāte 9 ballu skalā 7-9.

‘Sonora’ – vērtēta kā vidēji agri ziedoša, ražo regulāri un pārbagāti, ienākas trešajā dekādē. Augļi vidēji sulīgi, saldskābi, ļoti garšīgi, kauliņš parasti atdalās no mīkstuma (mazāk gataviem augļiem kauliņš nav brīvs). Augļi ir puves ieņēmīgi. Augļu svars 57-87 g, produktivitāte 5-7. Laika posmā no 2018 līdz 2020 gadam koki tika izrauti dēļ šarkas vīrusa. Šobrīd Skiernevicē nav neviena ‘Sonoras’ koka.

‘Lotte’ – vērtēta kā vidēji agri ziedoša, raža laba vai vidēji laba, ražo augusta otrajā pusē. Kauliņš atdalās labi vai vidēji, atkarībā no gada. Augļu svars ļoti stabili 43-46 g. Produktivitāte atkarībā no koka vecumā 5-9 balles.