Simpozijā tika izvirzīti trīs galvenie mērķi:

- kopīgi identificēt industrijas izaicinājumus nākotnē;

- maksimāli izaicināt uz komunikāciju simpozija dalībniekus un visā integrēt jaunos pētniekus;

- maksimāla pētnieku aktivitāšu ietekme uz industriju – vizītes un tikšanās ar augļu audzētājiem.

Gandrīz simts Simpozija dalībnieku no 5 kontinentiem uzklausīja astoņus vadošos lektorus, 43 mutiskās prezentācijas (no tām 18 par plūmēm; 24 par aprikozēm), 54 stenda referātus (no tiem 20 par plūmēm; 24 par aprikozēm). Darbs bija organizēts 6 tematiskās sesijās: 1.augļu dārza menedžments; 2. kvalitāte svaigiem, uzglabātiem un pārstrādātiem augļiem; 3. slimību un kaitēkļu kontrole; 4. bioloģija un klimata risku novēršana; 5. ģenētiskie resursi, ģenētika un genomi; 6. selekcija un šķirņu/ potcelmu vērtēšana.

Simpozija pirmajā dienā daudzi lektori runāja par augļu dārzu menedžmenta iespējām mainīga (nestabila) klimata apstākļos. Ne tikai Latvijā, bet arī daudzās siltāka klimata valstīs pēdējos gados ir problēmas ar salnu radītajiem postījumiem, līdz ar to ļoti svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu stādāmo materiālu (tas būs garants veselīgam stādījumam) un izvēlēties piemērotāko audzēšanas vietu konkrētajam augam!

Viens no vadošajiem lektoriem - Itālijas Markes Politehniskās universitātes Lauksaimniecības, pārtikas un vides zinātņu nodaļas pētnieks D. Neri, uzsvēra, ka dārzā svarīgākais ir iegūtā produkcija, bet to nevarēs sasniegt, ja jau no pirmajiem soļiem būs pieļautas kļūdas.

D.Neri: Ilgtspējīgas augļkopības pamatā ir ilggadīgi pētījumi, lai samazinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un augsnes noplicināšanos, lai saglabātu lauksaimnieku ienākumus un palielinātu ekosistēmas pakalpojumus! Bioloģiskajā lauksaimniecībā arī nezāles ir ekosistēmas serviss! Klimata negatīvo ietekmi varam samazināt, ja izmantosim inovatīvas (tai skaitā viedas) tehnoloģijas, tās pielāgojot tradicionālai augļu dārza apsaimniekošanai, piemēram, daudzfunkcionālas krusas tīklu sistēmas, efektīvas salnu aizsardzības un dārzu apūdeņošanas metodes (t.sk. maksimāli uzkrāt nokrišņu ūdeņus). Nākotnes izaicinājumi ietver kultivēto ainavu saglabāšanu, oglekļa piesaistes uzlabošanu, saglabāt augsnes auglību, ar dzīvām mulčām samazināt eroziju un slāpekļa izskalošanās riskus, uzlabot augsnes organisko sastāvu visā sakņu augšanas zonā. Komercaudzēšanā, veidojot jaunus aprikožu stādījumus, vajadzētu palielināt stādījumu blīvumu, izvēlēties šķirnes ar agrīnu ražas sākumu, mazu koku izmēru, augstu ražīgumu, vieglu mehanizēto apkopšanu, bet dārza mūžu plānot īsāku, biežāk atjaunojot stādījuma platības. Lai iegūtu augstas kvalitātes augļus, jānodrošina veselīgs lapojums un veselīga koku audzēšana no kokaudzētavas līdz augļu dārzam. Krasi mainīgos klimatiskajos apstākļos (sausums, karstums) ir jādomā, kā stratēģiski pareizi izmantot inovatīvās tehnoloģijas, lai kontrolētu augu un sakņu attīstību, tā optimizējot un vienkāršojot augļu dārza menedžmentu.

Lai sasniegtu šos izvirzītos mērķus, svarīgi ir aktīvi līdzdarboties visiem augļkopjiem un atbildīgajiem dienestiem, kā arī informēt patērētājus par videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un produktiem. Lai samazinātu vides stresa radītās negatīvās sekas, ļoti svarīgi ir izslēgt šķirnes un potcelma nesaderību. Maza, novārdzināta sakņu sistēma, bet liels koka augums izraisīs pāragrus koka bojājumus. To labi var novērot vairumam bumbieru šķirņu uz cidoniju potcelma.

Red.piebilde - Latvijas apstākļos mēs jau daudzus gadus esam novērojuši Kaukāzu plūmes nesaderību ar aprikožu šķirnēm. Sākumā koki aug ļoti spēcīgi, bet, uzsākot ražošanu, tie potējuma vietā nolūzt.

Pētījumos ir pierādīts, ka temperatūra virs 35 °C rada būtiskus bojājumus. O₂ , CO₂ un elpošanas koeficients (RQ) saknēs rāda maksimālo vērtību, kas virs 35 °C strauji krītas, radot būtiskus lapu bojājumus. Karstuma stress visvairāk bojā smalkākās saknes.

Karstuma radīto stresu var samazināt ar dažādiem dārza mulčēšanas materiāliem. Viens no efektīvākajiem veidiem ir dzīvās mulčas uzturēšana. Ņemot vērā šo dzīvo mulču iespējamo papildu ekonomisko vērtību un ekoloģiskos ieguvumus, tas var būt ilgtspējīgs risinājums apdobju apsaimniekošanai bioloģiskajos augļdārzos. Pētījumā kā viens no labākajiem variantiem pierādījusies savvaļas meža zemeņu izmantošana – tās neveido dziļu sakņu sistēmu, un nav būtisks konkurents uz mitrumu un barības vielām. Virszemes daļa labi nosedz augsnes virskārtu, neļaujot tai apaugt ar nezālēm.

Red.piebilde - Līdz šim Latvijas apstākļos mums nav bieži sastopami šādi temperatūras kāpumi, bet, ņemot vērā klimata izmaiņas, to nevaram ignorēt. Savukārt savvaļas meža zemenes labi aug arī mūsu apstākļos.

Čīles Higinsa universitātes zinātnieki izpētījuši plūmju svaigo augļu kvalitāti un sensorās īpašības atkarībā no ziemas vainagu veidošanas. Daudzās pasaules valstīs pieaug svaigu augļu patēriņš, kas aktualizē vainagu veidošanu, lai nodrošinātu augstāku augļu kvalitāti. Pētījuma mērķis bija noteikt veidošanas efektu divām veidošanas sistēmām (tradicionālā ziemas veidošana un augstas intensitātes veidošana). Intensīvās veidošanas sistēmā vainagi samazināti par 25% vairāk nekā tradicionālā sistēmā. Augļu kokiem tika vērtēta produktivitāte un ražas efektivitātes parametri, stumbra šķērsgriezuma laukums, augļu izmērs, augļu kvalitatīvie rādītāji. Pēc augļu novākšanas tie uzglabāti dzesētavā (0 °C, 90% gaisa mitrums) un 3 dienas 20 °C (vērtējumā piedalījušies 58 degustētāji). Būtiskas atšķirības ir ražas apjomam (30% augstāka raža no koka) tradicionāli veidotā vainagā, bet būtiski augstāki augļu kvalitatīvie rādītāji (lielāki, saldāki, saturīgāki) - intensīvi veidotajos vainagos, kur arī labāks augļu krāsojums un neliels daudzums maza izmēra augļu.

Red.piebilde - Latvijas augļu dārzos neiesakām veikt vainagu veidošanu ziemā, jo tas var palielināt sala postījumus augļu zariem, griezuma un zāģējuma brūces var tikt bojātas. Mūsu apstākļos svarīgi veikt vainagu veidošanu pavasara periodā, jo tās efekts ir līdzīgs Čīlē veiktajam pētījumam. Arī Dārzkopības institūtā plūmēm ar intensīvi veidotajiem vainagiem summāri ražas apjoms ir mazāks nekā tradicionālajos vainagos, bet ražas kvalitāte ir būtiski augstāka.

Šobrīd jaunākās tendences plūmju un aprikožu audzēšanā prezentēja Jaunzēlandes Augu un pārstrādes izpētes institūta zinātniece Jill Stanley – saīsināt dārza vecumu, audzējot īsāku laiku. Šādā dārzā ļoti svarīgi ir stādīt šķirnes ar agru ražas sākumu un strauju ražas kāpumu. To pētnieki izskaidro ar klimata maiņu, kas izraisa būtiskākus koku bojājumus – vecākiem kokiem vairāk problēmu ar kaitīgajiem organismiem, pastiprināti veidojas brūces, biežāk vērojams ražas periodiskums, zari paliek koksnaini ar mazāk augļzariem. Tāpēc ieteikums ir stādījumus regulāri atjaunot, veidojot ļoti intensīvas vainagu formas. Viena no tām ir “Šauru rindu plakanu kordonu sistēma”.

Red.piebilde – Latvijas apstākļos mums jāveido platākas rindstarpas, jo saules spīdēšanas leņķis ir daudz zemāks un vainaga apakšējās daļas noēnojums stipri samazinās augļu kvalitāti. Arī šī pētījuma autori atzīst, ka vainagu apakšējā daļa saņem mazāku gaismas daudzumu, un augļi ir stingrāki, ar zemāku Brix%.

Šādas vainagu sistēmas priekšrocības ir: 1) vieglāk apmācīt darbiniekus griešanā un veidošanā; 2) lielāka darbaspēka efektivitāte gan veidojot, gan ražu vācot; 3) vieglāk darbus automatizēt.

Galvenie secinājumi par šo ilgtermiņā veikto pētījumu ir:

• Šauras rindas, vainaga plakanais kordons palielina ražu no ha, neskatoties uz to, ka dažādos vainaga augstumos augļu kvalitāte nedaudz atšķiras, tā tomēr ir augstāka, salīdzinot ar tradicionāli veidotiem vainagiem.

• Ražas vākšanas laikā augļu gatavības pakāpe dažādos vainaga augstumos bija atšķirīga, kas deva atšķirīgus (neskaidrus) sausnas rādītājus augļiem.

• 2 m attālums starp rindām ir labāks, jo vainags ir labāk izgaismots (it īpaši kordona vidējā un augšējā daļā).

• Lai iegūtu drošākus (pamatotākus) secinājumus, pētījums tiks turpināts, lai ievāktu augļu vienmērīgākā gatavībā abos rindstarpu (2.0 un 1.5 m) attālumos.

Dalība simpozijā bija iespējama, pateicoties ZM finansētajam selekcijas projektam “Dārzaugu selekcijas programma selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu”.