Tag: augu aizsardzība

Mārītes Gailītes intervija ar robota radīšanas komandas vadītāju Jāni Jaško.

Neķīmiskā nezāļu ierobežošana kļūst arvien aktuālāka dārzeņu audzētājiem, ne
maz nerunājot par bioloģisko audzēšanu. Latvijā ir radīta un jau tiek pielietota ko
merciālajā ražošanā robotizēta mašīna, kura iznīcina nezāles ar lāzera palīdzību.

Septembra sākumā Latvijas Kūdras asociācija un Latvijas Nacionālā kūdras biedrība organizēja pasākumu “Kūdras dienas 2024”, kuru galvenās tēmas bija kūdras nozare Latvijā, iespējas, tendences un ieguves vietu tālāka izmantošana pēc ieguves beigām. Pasākuma laikā bija iespēja uzzināt gan par ko šobrīd uztraucas un domā nozare un zinātnieki, gan dzirdēt dažādus pieredzes stāstus un praktiskas atziņas. Kā jaunās ES regulas un noteikumi ietekmēs lauksaimniecību, skaidrības vēl aiz vien nav.

Pavasaris un pirmais diezgan ilgstošais karstuma vilnis aizvadīts, dārzi noziedējuši, turpinās dārzeņu sēja un stādīšana un augļu un ogu dārzu kopšana, tai skaitā kultūraugu kaitīgo organismu ierobežošana. Lai to sekmīgi veiktu, nepieciešami efektīvi augu aizsardzības līdzekļi (AAL) – gan ķīmiskie, gan bioloģiskas izcelsmes un bioloģiskajiem audzētājiem atļautie. Tos kombinējot kopā ar dažādām alternatīvajām metodēm, kaitīgos organismus var sekmīgi ierobežot līdz līmenim, kad tie vairāk netraucē kultūraugu attīstībai. Protams, jāatceras arī par sējumu un stādījumu regulāru monitoringu, lai savlaicīgi konstatētu kaitīgo organismu pirmo parādīšanos un sekotu līdzi to attīstības dinamikai.

2023. gadā upeņu audzētājiem nācās saskarties ar daudzām problēmām, kas saistītas ar dabas apstākļiem: sausums, pavasara salnas, karstums vasaras sākumā un ilgstošs lietus rudenī. Tas viss atstājis būtisku ietekmi ne tikai uz 2023. gada ražu, bet arī ietekmēs augu attīstību un ražošanu nākamajā gadā. Piemēram, sausums ne tikai ietekmēja ogu lielumu un masu, bet arī zaru jauno pieaugumu attīstību, uz kuriem veidosies nākamā gada raža. Savukārt augstais nokrišņu daudzums rudenī var pasliktināt augu pārziemošanu vai pat izraisīt to bojāeju (izslīkšanu). Bieži vien problēmām, kas parādās gan kā augu bojājumi, gan ražas zudumi, cēloņi meklējami jau iepriekšējā gadā. Šogad daudzās saimniecībās lielu satraukumu radīja masveida dzinumu kalšana upeņu stādījumos pavasarī. Problēmu radīja jāņogulāju stiklspārņa (Synanthedon tipuliformis) savairošanās iepriekšējā gadā.

Ar reģistrētajiem ķīmiskajiem augu aizsardzī bas līdzekļiem nav iespējams efektīvi ierobežot jāņogulāju stiklspārni (Synanthedon tipuliformis). Tādēļ talkā nāk speciāli feromonu dispanseri šo kaitēkļu populācijas ierobežošanai – Isonet Z. To efektivitāte, pie pareizas lietošanas, pārsniedz 90%. Šīs metodes pamatā nav noķert kaitēkļus, pievilinot, kā to izmanto kaitēkļu monitoringā. Isonet Z feromoni piepilda kultūraugu gaisa telpu ar mātītēm raksturīgu feromonu augstā koncentrācijā, tā tēviņi nespēja atrast vairs reālas mātītes, pārošanās nenotiek un jauni kāpuri nevar rasties.

Ierasts, ka galvenos ražas zudumus rudens aveņu stādījumos parasti izraisa pelēkās puves (ierosinātājs Botytis cinerea) izplatība. Vēl joprojām mazāk pētīta ir aveņu rūsa (ierosinātājs Phragmidium rubi-idaei), tāpat maz zināms par tās ierobežošanas iespējām. Slimības ietekmē inficētās lapas sakalst un priekšlaicīgi nobirst, kā rezultātā augi var tikt novājināti un neuzkrāt nepieciešamās barības vielas. Pie augsta infekcijas izplatības līmeņa slimības pazīmes var būt arī uz ogām. VAAD materiālos norādīts, ka ražas zudumi no aveņu rūsas var sasniegt pat 30%.