Tag: augu aizsardzība

Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), tika ieviesta augu pasu sistēma, kas nodrošina, ka starp ES dalībvalstīm un valsts iekšienē tiek izplatīts veselīgs augu stādāmais materiāls (tostarp potzari un potcelmi), kas audzēti stādaudzētavā, kura ir oficiāli reģistrēta nacionālajā augu aizsardzības organizācijā (Latvijas gadījumā – Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD)) un regulāri tiek kontrolēta.

Gandrīz jau ir pagājis pirmais jaunā Kopējās Lauksaimniecības perioda 2023.-2027. gads, kas ir bijis izaicinājumu pilns gan lauksaimniekiem, gan arī iesaistīto valsts institūciju darbiniekiem. Galvenais izaicinājums, ko šogad pieredzējām - laika apstākļu kaprīzes praktiski visas sezonas garumā. Otrs izaicinājums – saprast jaunā perioda prasības, salikt pareizos “ķekšus” pavasarī LAD iesniegumā un, tuvojoties gada noslēgumam, sākt iedziļināties prasībās un nosacījumos, kas jāizpilda, lai saņemtu atbalstu, uz ko pats lauksaimnieks pavasarī pieteicies.

Jau dienā, kad mūsu rokās nonāk “Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts”, tas jau nav vairs 100% aktuāls, jo satur aktuālo informāciju uz 1. janvāri. Aktuālā informācija ir pieejama VAAD mājaslapā reģistra sadaļā. Ne visi reģistrētie preparāti ir tirgū pieejami un tam ir dažādi iemesli, kādēļ tā notiek. Pastāv arī iespējas lietot preparātus ārpus reģistrācijas, ja tiem ir saņemta lietošanas atļauja. Un nav jau nemaz tik viegli tam visam sekot līdz, tādēļ tāds aktualitāšu apkopojums varētu palīdzēt saorientēties.

Katra sezona ābeļu audzētājiem nāk ar saviem izaicinājumiem. Šī gada lielākais izaicinājums bija laika apstākļi – salnas pavasarī, sausuma periods maijā un jūnijā, krusa. Katru gadu ražas laikā vērtējam, kuri kaitīgie organismi visvairāk ir ietekmējuši ražas apjomu un kvalitāti. Šogad izplatītākie uz augļiem bija laputu un puves bojājumi. Koki atsevišķos stādījumos bija novājināti no ārējās vides faktoriem, kuriem pēc tam sekundāri pievienojās arī dažādu sēņu ierosinātas zaru slimības.

gada karstajos laika apstākļos vairākos stādījumos tika novērota intensīva tīklērču izplatība. Tīklērču ekonomisko nozīmīgumu ir grūti novērtēt, jo vairumā gadījumu šiem kaitēkļiem nav tiešas ietekmes uz ražu, bet, savairojoties masveidā, tie var novājināt augļu kokus, kā rezultātā samazinās koku ražība un ziemcietība. Pie spēcīgas invāzijas tīklērces var ietekmēt arī augļu kvalitāti, veidojot uz tiem rūsinājumu. Stādījumos ar augstu tīklērču invāziju būtu nepieciešams veikt augu aizsardzības pasākumus kaitēkļu ierobežošanai.