Krūmcidoniju šķirne ‘Ada’
- Edīte Kaufmane Dārzkopības institūts
Lai gan šobrīd Latvijā krūmcidonijas ir uzskatāma par nozīmīgu augļaugu komerckultūru, pēdējos gados strauji pieaug stādījumu platības (01.01.2024. - 899 ha), vēl joprojām lielākajā daļā komercstādījumu tiek audzēti sēklaudži, kas nenodrošina viendabīgu, kvalitatīvu produkciju. Lai pakāpeniski nomainītu stādījumus ar kvalitatīvu šķirņu materiālu, DI tiek turpināts darbs pie jaunu šķirņu izveides. No Alberta Tīca selekcijas materiāla, pēc daudzu gadu pārbaudes Dārzkopības institūtā, nolemts 2024. gada nogalē reģistrācijai Latvijā iesniegt šķirni ‘Ada’.
Ziedu un augļaizmetņu retināšana ražošanas stabilitātei
- Edgars Rubauskis Dārzkopības institūts
Ieskats ziedu un augļaizmetņu retināšanas iespējās komercdārzos. Tas kalpos arī kā atgādinājums par 2024.g. martā dzirdēto un redzēto seminārā par mehanizācijas izmantošanu ābeļu vainagu veidošanā un ražošanas stabilizācijā, kā arī augļkopības grāmatās apkopoto
Plūmju un aprikožu simpozija atziņas
- Ilze Grāvīte Dārzkopības institūts
2024. gads starptautiskajai plūmju uz aprikožu zinātnieku grupai iesākās savādāk nekā līdz šim – ISHS (International Society for Horticulture Science) jeb starptautiskā augļkopības zinātņu apvienība 2021. gadā pieņēma lēmumu apvienot divas kauleņkoku grupas – plūmju un aprikožu, jo lielā daļā valstu vieni un tie paši zinātnieki strādā ar abiem šiem kultūraugiem! Man tā bija pirmā reize – tikties ar aprikožu pētniekiem, uzklausīt citu valstu pieredzi un problemātiku. Šoreiz ieskats par vainagu veidošanas sistēmu pētījumiem un to ietekmi uz augļu kvalitāti.
Gūtā pieredze Eiropas Dārzkopības kongresā
- Edīte Kaufmane, Daina Feldmane, Edgars Rubauskis Dārzkopības institūts
2024. gada 12. līdz 17. maijam Bukarestē, Rumānijā norisinājās Eiropas Dārzkopības kongress (European Horticultural Congress - EHC2024). Šis kongress bija pirmais šāda līmeņa pasākums (līdz tam notika Eiropas Dārzkopības simpoziji) un aptvēra plašu Eiropas (un ne tikai) valstu loku ar vairāk nekā 800 dalībniekiem. Kongresā tika risinātas problēmas, ar kurām saskaras dārzkopība šībrīža nemierīgajos laikos. Kongress tika organizēts 10 Simpozijos, kur katrā piedalījās uzaicinātie prezentētāji, kā arī tika sniegti ziņojumi. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja 13 zinātnieki, t.sk. astoņi no Dārzkopības institūta, piedaloties gandrīz visos simpozijos. Šajā rakstā vairāk par augļkopību, augļaugu selekciju un audzēšanas tehnoloģijām.