Nozīmīgais par ābeļu kraupi

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) ir ekonomiski nozīmīgākā slimība ābeļu stādījumos, kuras ierobežošanai nepieciešams liels skaits fungicīdu apstrāžu gan primārās, gan sekundārās infekcijas periodā. Ābeļu kraupja ierobežošana ir būtiska gan integrētajā, gan bioloģiskajā ābeļu audzēšanā, kas atspoguļotas arī publikācijās citviet gan 2009, gan 2020. gadā.

Fungicīdu lietošana joprojām ir visizplatītākā kraupja ierobežošanas metode, un parasti tā nodrošina pietiekamu kontroli, ja infekcijas slodze nav pārāk augsta. Būtiski veikt infekcijas slodzes mazināšanas pasākumus, kas ietver gan veco lapu ātrākas satrūdēšanas veicināšanu – 5% karbamīda (urīnvielas) smidzinājumu vainagā, sākoties lapkritim, nobirušo lapu sasmalcināšanu pļaujot vai savākšanu.

Pieejami arī dažādi mikrobioloģiskie preparāti, kā arī ekstrakti, kurus varētu lietot apdobēs, lai veicinātu lapu sadalīšanos, bet to efektivitāte ir atkarīga no laika apstākļiem un grūti prognozējama.

Fungicīdu lietošanas laiks primārās Venturia inaequalis infekcijas laikā ir izšķirošs efektīvai slimības ierobežošanai. Pētījumos noskaidrots, ka visu fungicīdu efektivitāte bija visaugstākā, kad smidzināšana tika veikta pēc mākslīgās infekcijas radīšanas slimības ierosinātāja askusporu dīgšanas laikā. Daži fungicīdi saglabā līdzīgu vai labāku efektivitāti, ja tiek izmantoti neilgi pēc inficēšanās. Visu produktu (fungicīdām īpašībām) efektivitāte vēlākās infekcijas fāzēs samazinās. Tas nozīmē, ka būtu jāizvairās no vēlas (novēlotas) apstrādes pēc inficēšanās ar kraupi. V. Philion un viņa kolēģi 2019. gada publikācijā norāda, ka minimālais inficēšanās laiks uz jaunām lapām kraupja attīstībai optimālā temperatūrā (+20 °C) ir apmēram 5 stundas, pusei no pazīmēm parādoties jau pēc 7 stundām. Ja primārās infekcijas laikā fungicīdu apstrādes nav bijušas sekmīgas, uz slimajiem audiem veidojas sekundārās sporas (konīdijas) un tā rezultātā dārzā ābeļu vainagā jau vairāk lokāli var turpināties inficēšanās, kas sezonas laikā prasa daudzas, papildu fungicīdu apstrādes.

Fungicīdi kraupja ierobežošanai tiek klasificēti pēc to iedarbības mehānisma. Aizsargājošie fungicīdi (kontaktiedarbības) tiek lietoti uz kokiem pirms inficēšanās kā preventīvs pasākums. Sistēmas (ārstējošie) fungicīdi ir paredzēti notikušas infekcijas ārstēšanai un jau redzamu kraupja bojājumu novēršanai. Šie produkti parasti jālieto 24 – 72 stundu laikā pēc inficēšanās.

Savulaik izmēģinājumos noskaidrots, ka mērķtiecīga smidzināšana ar aizsargājošo un sistēmas fungicīdu maisījumiem arī ir bijusi ļoti efektīva slimības ierobežošanai. Praksē fungicīdu maisījumi tiek izmantoti, ja ir lietains laika periods, kad vienlaicīgi nepieciešama gan iepriekšējās infekcijas ārstēšana, gan aizsardzība uz priekšu, jo tiek prognozēts nākamais infekcijas risks. Jāatzīmē, ka ir sistēmas fungicīdi, piemēram Chorus 50 WG (d.v. ciprodinils), kas gan ārstē, gan nodrošina pārklājumu uz priekšu, bet ir arī tādi piemēram, difenokonozolu saturošie preparāti, kas aizsardzību uz priekšu nenodrošina.

Lai gan sintētiskie fungicīdi ir efektīvi, to bieža lietošana kraupja ierobežošanai (sezonas laikā veicot vairāk nekā 10 apstrādes) padara augu aizsardzību dārgu un rada slodzi uz vidi. Tāpat pieaug bažas par sintētisko fungicīdu iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tos intensīvi izmantojot. Lai padarītu lauksaimniecību ilgtspējīgāku un samazinātu bioloģiskās daudzveidības zudumu, Eiropas Savienība izstrādāja stratēģiju “no lauka līdz galdam” (A Farm to Fork Strategy), kuras mērķis bija līdz 2030. gadam par 50% samazināt izmantoto pesticīdu daudzumu un ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistītos riskus (salīdzinot ar 2015.–2017. gada lietojumu). Tas nozīmē, ka vajadzīgi risinājumi fungicīdu lietojuma efektivitātes celšanai, profilaktiskiem, fitosanitāriem pasākumiem infekcijas slodzes mazināšanai, augu imunitātes celšanai un, protams, izturīgu šķirņu izmantošanai.

Vēl viens faktors, kas ierobežo sintētisko fungicīdu nepārtrauktu lietošanu, ir potenciālais rezistences risks – kaitīgo organismu izturības veidošanās pret noteiktām vielu grupām. Pasaulē pieaug interese par alternatīviem sintētiskajiem fungicīdiem augu slimību ierobežošanā, un lauksaimniekiem ieteicams attiecīgi pielāgot savas smidzināšanas programmas, īpaši vasaras laikā, kad notiek sekundārā infekcijas izplatīšanās. Viena no iespējām sezonas otrajā pusē ir biežāka tādu vielu lietošana, kas ir atļautas bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, tostarp karbonāti, māli, augu eļļas un ekstrakti, baktērijas, raugi un līdzīgi produkti. Šī pieeja tiek ieviesta tā sauktajās “nulles atliekvielu” augļu ražošanas sistēmās.

Alternatīvas sintētiskajiem fungicīdiem var būt arī neorganiskas vielas, piemēram, varu saturoši produkti, sērkaļķis un sēra preparāti. Varu saturošie preparāti, piemēram, Bordo maisījums, Champion 50 WG gadiem bija viens no pamata, pirmajiem smidzinājumiem ikvienā saimniekošanas sistēmā augļudārzā, ierobežojot plašu slimību ierosinātāju spektru un kalpojot arī kā mikrolementa Cu avots, diemžēl tie vairs nav reģistrēti un vienīgā alternatīva ir varu saturošie mēslojumi. Līdzīgi ir arī ar sēru saturošiem preparātiem – fungicīdas īpašības, augu barības elementa nodrošinājums, kā arī akaricīda iedarbība, bet vairums nav reģistrēti kā augu aizsardzības līdzekļi, izņemot Curatio, kura lietošana bija ar 120 dienu speciālu atļauju (VAAD izskata iespēju to reģistrēt visa gada lietojumam). Viena no alternatīvās ierobežošanas iespējām, kas plaši pētīta pēdējo desmitgažu laikā, ir bikarbonāta sāļu lietošana. Neorganiskie fungicīdi izceļas ar plaša spektra iedarbību uz patogēniem, un tos parasti uzskata par drošiem pret rezistences veidošanos (FRAC Code List ©2024).

Arī mērķtiecīgi ābeļu lapu mēslojumi var tikt izmantoti slimību profilaksei un ierobežošanai. Iepriekšējā gadsimtā veiktajos pētījumos ziņots, ka urīnvielas lietošana starp pumpuru plaukšanu un ziedēšanas beigu stadiju, lai stimulētu koka augšanu, var daļēji ierobežot kraupi. Augstākas koncentrācijas (4%) urīnvielas (karbamīda) šķīdumu dažkārt izmanto ziedu retināšanā (kad ābeļu ziedkopā šķirnei atvēries tikai centrālais jeb “karaliskais” zieds) apsvilinot ziedu daļas, ļaujot attīstīties ziedkopas kādam sānu ziedam. No tā biežāk veidojas augļi ar salīdzinoši garākiem kātiņiem un tas nerada problēmas augļu kātiņu trūkšanai (izraujoties no augļa nevis notrūkstot pie augļzariņa) ražas vākšanas laikā (vairāk par retināšanu “Profesionālā Dārzkopība” Nr. 21).

Kalcija hlorīds, ko lieto, lai novērstu kalcija deficītu augļiem, daļēji ierobežo kraupi uz lapām un augļiem. Ja kalcija hlorīdu izmanto šādam mērķim, tad smidzinājumus ar to sāk jau pēc ziedlapu nobiršanas. Ierasti, ka praksē kalcija hlorīda 1% šķīdumu lieto vasaras otrajā pusē, kad dārzā vairs nav vajadzīgs slāpeklis. Iespējams atsevišķām jutīgākām šķirnēm šī Ca sāļa lietošana veicama mazākās koncentrācijās, neradot lapu virsmas bojājumus.

Augu aizsardzībā boram ir novērota sēņu infekcijas nomācoša iedarbība, tostarp ābeļu kraupim. Pētījumos norādīts, ka lapu bora mēslojums daļēji varētu aizstāt fungicīdu lietošanu. Jānorāda, ka izmantojot boru slimību ierobežošanai, smidzinājums veic pirms ziedēšanas un pēc tam vasaras sākumā. Savukārt, ja bora izmantošanai mērķis ir ziedu (ziedpumpuru) attīstības nodrošināšana nākamā gada ražai, tad mikroelements būtu jāsmidzina sezonas otrajā pusē.

Iestrādes alternatīviem risinājumiem

Bioloģiskajos ābeļu stādījumos neorganiskās vielas bieži vien ir galvenais risinājums ābeļu slimību, t.sk. ābeļu kraupja ierobežošanai. Latvijā augu aizsardzības stratēģijas, iekļaujot dažādas neorganiskās vielas, ir sāktas pārbaudīt 2018. gadā demonstrējumu izmēģinājumos. Slimību ierobežošanai izmantoto preparātu kombinācija, smidzinot atbilstoši RIMpro prognozēm, bija efektīva galvenā kaitīgā organisma, ābeļu kraupja, ierobežošanai.

Lai uzsāktu stratēģijas izstrādi integrētajos ābeļu stādījumos, kurā kraupja ierobežošanai sintētiskie fungicīdi tiek aizstāti ar neorganiskajām vielām un lapu mēslojumu, ņemot vērā vietējos sezonālos apstākļus un audzētās šķirnes, Latvijā no 2021. līdz 2022. gadam veikti atsevišķi izmēģinājumi. Tika vērtētas piecas stratēģijas fungicīdu lietojumam, izmantojot tobrīd plašāk lietotos sintētiskos fungicīdus, neorganiskās vielas un lapu mēslojumus nozīmīgos inficēšanās riska periodos un kultūraugu attīstības stadijās. Norādītajās sezonās šķirnes ‘Auksis’ izmēģinājumā novērots, ka sintētiskie fungicīdi bija visefektīvākie ābeļu kraupja ierobežošanā uz lapām un augļiem. Šķirnes ‘Auksis’ izmēģinājumā septiņas reizes lietotās neorganiskās vielas nodrošināja labu aizsardzību pret kraupi, savukārt šķirnes ‘Ligol’ izmēģinājumā astoņas līdz desmit apstrādes nesniedza pietiekamu efektivitāti. Nav sniedzamas viennozīmīgas rekomendācijas stratēģijai, nemodelējot un nepārbaudot iespējamos aizsardzības pasākumus atšķirīgos apstākļos. Jāatzīmē, ka atsevišķas neorganiskās vielas vai to kombinācija var veicināt augļu rūsinājuma veidošanos atsevišķām šķirnēm, piemēram, plaši audzētajai un patērētāju iecienītajai šķirnei ‘Auksis’.

Kraupja ļoti ieņēmīgajai šķirnei ‘Ligol’ sintētisko fungicīdu un neorganisko vielu kombinācija nodrošināja salīdzinoši zemāko kraupja izplatību uz augļiem ražas novākšanas laikā nekā tikai sintētisko fungicīdu lietošana attiecīgajos meteoroloģiskajos apstākļos un dārzu sistēmā. Pozitīvs aspekts - kombinētā pieeja rezultējās zemākā fungicīdu atliekvielu koncentrācijā augļos nekā gadījumos, kad tika izmantoti tikai sintētiskie fungicīdi. Savukārt tikai lapu mēslošanas līdzekļu lietošana astoņas līdz desmit reizes nedaudz samazināja kraupja izplatību uz augļiem salīdzinājumā ar neapstrādāto kontroli, tomēr nenodrošināja ekonomiski izdevīgu līmeni. Līdz ar to fungicīdu lietošana joprojām būtu vajadzīga kritiskos infekcijas periodos.

Risinājumi sintētisko fungicīdu lietojuma mazināšanai kombinācijā ar divām dārza sistēmām

Dārzkopības institūta ražojošā dārzā (stādīts 2009. gadā) valsts pētījumu programmas projekta “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai (GreenAgroRes)” ietvaros, projekts Nr. VPP-ZM-VRIIILA-2024/1-0002, jau 2024. gadā tika uzsākts ābeļu kraupja ierobežošanas stratēģiju izmēģinājums septiņu šķirņu stādījumā (‘Baltais dzidrais’, ‘Konfetnoje’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Rubīns’ (Kazakh.), ‘Gita’Vf, ‘Antej’ un ‘Ligol’). Dārzu norobežo nosacīta izolācija, kur papildus vēl atrodamas tādas šķirnes kā ‘Aļesja’, ‘Alwa’ un ‘Pamjat Semakinu’.

Dārza iekārtojumā bija iespējams salīdzināt divas dārza sistēmas. Vienā no tām kā standarts tika pieņemta dārza daļa, kas veidota pēc slaidās vārpstas principiem uz maza auguma potcelma B.396, dārza blīvums 1666 koki uz 1 ha (stādīšanas attālumi 1.5 × 4.0 m). Otrajā daļā dārzs, kas sākotnēji veidots pēc vertikālās ass principiem (klājzarus iespējams atjaunot visa vadzara garumā, nav paredzēti pamatzari), pārveidots mehanizētai vainaga veidošanai (kā to darīt - par to rakstīts e-žurnālā “Profesionālā Dārzkopība” Nr. 20). Pārveidojot dārza daļu par “ražojošu dzīvžogu” pirmajā sezonā (2024) ar sagaidāmu labu ražu, dārza pārveides procesā, pavasarī pirms pumpuru plaukšanas ar agregātu “Orizzonti Orchard Pruner – Fruit”, tika ieveidota kontūra, vēlāk augusta vidū, lai ieturētu kontūru, tika apcirpti jaunie dzinumi – vairāk neko nedarot ar koku veidošanu. Veidošana turpināta nākamajā pavasarī, kad detalizēti veikta tikai manuālā veidošana vainaga iekšpusē un atkārtoti (turpmāk paredzēts arī darīt regulāri), mehanizēta kontūra apcirpta atkal tikai vasarā (augusta vidū). Mērķis, veidot salīdzinoši šauru ražojošo zonu vainaga ārpusē ar īsiem zariem, pieaugumiem, saglabājot stingru zarojumu turpmāk visa vadzara garumā. Šajā dārza daļā ābeļu blīvums ir 2500 koki uz 1 ha (stādīšanas attālumi 1.0×4.0 m), izmantoti divi maza auguma potcelmi M.9 un B.396.

Ņemot vērā dārza sistēmas, tika pieņemts lēmums salīdzināt dažādas fungicīdu lietojuma stratēģijas:

- dārza daļā ar slaidās vārpstas principiem veidotām ābelēm smidzinājumi pamatā veikti ar sintētiskiem fungicīdiem gan primārās, gan sekundārās kraupja infekcijas periodā rudens un ziemas šķirnēm (‘Rubīns’, ‘Gita’, ‘Antej’ un ‘Ligol’);

- dārza daļā ar slaidās vārpstas principiem veidotām ābelēm vasaras šķirnēm (‘Baltais dzidrais’, ‘Konfetnoje’, ‘Kovaļenkovskoje’) un arī daļā visām šķirnēm mehanizēti veidotām (blīvākajā daļā), smidzinājumi pamatā veikti ar sintētiskiem fungicīdiem tikai primārās kraupja infekcijas periodā, kas tika uzskatīta kā kontrole;

- atlikušajā daļā ar blīvāk stādītām ābelēm un transformētām mehanizētai veidošanai rudens un ziemas šķirnēm sekundārās kraupja infekcijas periodā sintētiskie fungicīdi aizstāti ar neorganiskām vielām.

Fungicīdu lietojuma stratēģija divu sezonu ietvaros

Smidzinājumi ābeļu kraupja ierobežošanai veikti, balstoties uz lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu RIMpro. Tā dod iespēju arī modelēt attiecīgo fungicīdu pārklājumu, kas ir atkarīgs no dzinumu un lapu virsmas pieauguma, kā arī nokrišņu daudzuma, kas ietekmē fungicīdu nomazgāšanos no augu daļām.

Abām pētījumu sezonām veģetācijas sākums, kad RIMpro sistēmā ievietots sākuma datums, “zaļā konusa stadija” bija vienāds – 1. aprīlis. Savukārt sezonas no ābeļu kraupja attīstības skatu punkta bija ļoti atšķirīgas. Apkopotā meteoroloģiskā informācija bija sekojoša: vidējā gaisa temperatūra aprīlī 2024. un 2025.g. bija attiecīgi 7.7 un 8.1 ℃, nokrišņu summa 26.2 un 47.6 mm. Maijā attiecīgi situācija: vidējā gaisa temperatūra 15.0 un 10.0 ℃, nokrišņu summa 17.8 un 115.4 mm. Noslēdzoties primārās infekcijas periodam (jūnijā) vidējā gaisa temperatūra attiecīgi bija 17.8 un 15.4 ℃, nokrišņu summa 21.6 un 80.8 mm. Apkopojot informāciju par sekundāro kraupja infekcijas periodu, 2024.g. jūlijā vidējā gaisa temperatūra bija 19.6 ℃, nokrišņu summa 140 mm; augustā attiecīgi 18.7 ℃ un 22.0 mm. Savukārt 2025.g. jūlijā vidējā gaisa temperatūra bija 19.5 ℃ un nokrišņu summa 165.4 mm.

Saprotams, ka tikai ar divu atšķirīgu sezonu kraupja ierobežošanas stratēģiju novērtējumu ir par maz, lai dotu konkrētas rekomendācijas. Tajā pašā laikā gūti pirmie iespaidi (datus 2025.g. sezonai vēl apkopojam). Tas, ko varam spriest, kraupja ieņēmīgajai šķirnei ‘Ligol’ 2024.g. slimības pazīmes vairāk bija novērojamas, ja fungicīdi lietoti tikai primārās infekcijas periodā, bet, turpinot lietot sintētiskos fungicīdus vai aizvietojot tos ar neorganiskām vielām, arī sekundārās infekcijas laikā situācija bija daudz labāka. Savukārt, 2025.g. šai šķirnei nevienā no fungicīda lietojuma stratēģijām augu aizsardzības līdzekļu nebija pietiekami efektīvi, labāku rezultātu nenodrošināja arī salīdzinoši šaurākie vainagi dārza daļā ar mehanizēto veidošanu (šie ir tikai iespaidi ražas vākšanas laikā, datu apkopojums vēl sekos). Lai gan vēl augusta vidū, uzskaitot kraupja izplatību uz augļiem kokiem ar šaurākiem vainagiem, situācija izskatījās cerīgāka (ziņojums starptautiskām konferencē: 5th International Scientific Conference “Challenges in Temperate Climate. Sustainable Horticulture: from Plant to Product”, 25. lpp).

Bija bažas, ka drastiski ierobežojot vainaga platumu ar mehanizēti veidotiem vainagiem (vēlams līdz 70 – 80 cm vainaga apakšdaļā), ražas apjoms mazināsies. Vērtējot 2024.gada rezultātus, atšķirības pārliecinoši neizpaudās. Pirmajā sezonā (kopumā arī lielākās ražas gadā no diviem), kad daļā dārza ābeles tika transformētas mehanizētai veidošanai (uzsākts process), visražīgākā bija šķirne ‘Ligol’ uz potcelma B.396 variantā ar neorganisko vielu lietojumu kraupja sekundārās infekcijas izplatības periodā (81.2 t/ha). Tajā pašā laikā atšķirības ražībā nebija vērojamas šķirnēm ‘Rubin’, ‘Gita’ un ‘Antej’. Tām vidējā ražība dārza daļā slaidās vārpstas formā un kombinācijā ar potcelmu B.396 bija attiecīgi 52.4, 44.1 un 52.9 t/ha, dārza daļā ar mehanizēto veidošanu – 36.7, 51.4 un 43.1 t/ha, bet uz potcelma M.9 turpat attiecīgi – 36.9, 47.7 un 51.8 t/ha. Saprotams, ka kraupja izturīgai šķirnei ‘Gita’ lielākā uzmanība pievēršama dārzu sistēmu piemērotībai. Tajā pašā laikā ir vietas Latvijā, kur šīs šķirnes izturība pret kraupi ir pārvarēta (iemesli būtu jānoskaidro un jāizprot).

Kraupja ļoti ieņēmīgām šķirnēm kā ‘Ligol’ līdzīgos gados kā 2025.g. ar aukstu, lietainu, vējainu pavasari, ilgstošu ziedēšanu, kad neizdodas ierobežot kraupi primārās infekcijas periodā, sekundārā kraupja infekcijas laikā smidzinājumi turpināmi ilgāk arī vasaras otrajā pusē un pat septembra sākumā. Ierīkojot stādījumu, liela nozīme ir izturīgāku šķirņu izvēle, lai gan arī tām attiecīgi veicami smidzinājumi sēņu t.sk. kraupja ierosinātāja, puves, miltrasas ierobežošanai. Smidzinājumi vajadzīgi arī, lai nodrošinātos pret slimībizturības pārvarēšanas iespējām, attiecīgiem mikroorganismiem pielāgojoties.

Būtiski ir veikt kraupja ierobežošanas pasākumus efektīvā “laika loga” ietvaros attiecīgi pielietojamajam preparātam. 2025. gada laika apstākļi, piemēram, spēcīgs vējš, kārtējais lietus, ne vienmēr ļāva smidzinājumu veikt laicīgi, efektīvākajā laikā.

Pētījuma laukam “izolācijas” nogabalā izdevās novērot, ka šķirnei ‘Alwa’ tajā dārzā daļā, kas tika pakļauta tikai smidzinājumiem primārās kraupja infekcijas ierobežošanai, praktiski neizdevās iegūt kvalitatīvu ražu – bez kraupja lielākiem vai mazākiem bojājumiem uz augļiem. Tajā pašā laikā dārza otrā malā, kur tik veikti vēl trīs miglojumi ar sintētiskajiem fungicīdiem, kraupja pazīmes uz augļiem un pat lapām ražas vākšanas laikā bija maz.

Izskatās, ka ne velti šķirnes ‘Aļesja’ aprakstos norādīts, ka tā varētu tikt audzēta bioloģiskos dārzos, lai gan smidzinājumi tai būtu rekomendējami. Šķirnei nav kraupja rezistenci nodrošinoši gēni. Šī šķirne, līdzās ‘Alwai’, tikai ar smidzinājumiem primārās kraupja infekcijas periodā izskatījās salīdzinoši labi. Būtisks trūkums šķirnei ‘Aļesja’ ir ļoti lēns, vēls ražošanas kāpums.