Kaitēkļu un slimību izplatības samazināšana, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus

• Dace Lesiņa SIA Agrimatco Latvia

Ilgtspējīgā augļkopībā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta profilaktiskiem un bioloģiskiem risinājumiem, lai samazinātu kaitēkļu un slimību izplatību bez sintētisko ķimikāliju lietošanas. Tā ietver dažādas pieejas — no šķirņu izvēles ar augstāku izturību un pareizas stādījuma kopšanas līdz bioloģiskās kontroles līdzekļu izmantošanai un kaitēkļu populāciju monitoringam. Šādas metodes ne vien uzlabo augļu kvalitāti un samazina vides piesārņojumu, bet arī veicina ekosistēmas līdzsvaru.

Aktuālais ābeļu stādījumos – kaitīgo organismu izplatība 2024. gadā un 2025. gada sezonas sākums

• Regīna Rancāne, Laura Ozoliņa-Pole, Guna Bundzēna, LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

Plānojot augu aizsardzības pasākumus jaunajai sezonai augļu dārzos, jāņem vērā iepriekšējā gada kaitīgo organismu izplatība. Apkopojot visu apsekoto saimniecību datus par dažādu kaitīgo organismu bojājumu izplatību, secināts, ka 2024. gada veģetācijas sezonā augļu ražas kvalitāti visvairāk ietekmēja ābeļu kraupis, ābeļu pelēkās laputis, kā arī zemmizas korķplankumainība, atsevišķos novados arī krusas bojājumi. 2025. gada veģetācijas sezona ābeļu stādījumos iesākās agri, zaļā konusa stadija vairumā stādījumu novērota aprīļa pirmajā nedēļā. Sākot no zaļā konusa stadijas dārzos, kā katru gadu, tiek veikta ābeļu kraupja ierobežošana atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro prognozēm. Jau aprīļa sākumā konstatēts dažādu kaitēkļu – laputu, lapu tinēju un augļu koku sarkanās tīklērču izplatības sākums.

Bioloģiski audzēt smiltsērkšķus – izaicinājums zemniekiem!

• Edīte Jākobsone, Laura Ozoliņa-Pole LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

Smiltsērkšķu raibspārnmuša šobrīd ir galvenais limitējošais faktors smiltsērkšķu veiksmīgai komerciālai audzēšanai Latvijā. Šī augļumuša ziemu pavada kā kūniņa pupārijā sekli augsnē, un izlido tikai ap Jāņiem, lai īsu brīdi barotos ar putnu mēsliem un laputu izdalīto medus rasu un tad uzmeklētu vēl negatavus smiltsērkšķu augļus. Ar aso dējekli mātīte iedēj olu zem augļa miziņas, un tajā sāk attīstīties kāpurs, kas attīstības gaitā izēd 3–4 augļus. Kad kāpurs gana apvēlies, tas izlien no augļa, nokrīt zemē, ierušinās un izveido pupāriju, lai gaidītu nākamos Jāņus. Parasti kāpuru “biršana” notiek ap ogu tehnisko gatavību vai īsi pēc tās pārsniegšanas. Projekta “Bioloģiskās lauksaimniecības principiem atbilstoši smiltsērkšķu audzēšanas tehnoloģiskie risinājumi, ņemot vērā trīs galvenos aspektus: smiltsērkšķu raibspārnmušas Rhagoletis batava ierobežošana, mēslošana un laistīšana smiltsērkšķu komercstādījumos” ietvaros stipri invadētā stādījumā izmēģinājām arī dažādu veidu lamatas un ēsmas, lai smiltsērkšķu raibspārnmušas mehāniski izķertu.

Kāpostu cekulkodes un citu kāpostu kaitēkļu pētījumi

• Guna Bundzēna, Laura Ozoliņa-Pole LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”

Lauksaimnieki arvien biežāk ziņo, ka kāpostu stādījumi cieš no masveida kāpostu cekulkodes (Plutella xylostela) savairošanās. Ārvalstu pētījumi parāda, ka cekulkodei var attīstīties līdz 41 paaudzei sezonā, un kaitēklis strauji iegūst rezistenci pret lietotajiem insekticīdiem. Kopš 2021. gada veģetācijas sezonas LBTU LPTF Agrihorts sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistiem projekta “Kāpostu cekulkodes Plutella xylostela un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi” ietvaros kāpostu komercstādījumos veic kāpostu cekulkodes un citu kāpostu kaitēkļu monitoringu.

Projekta mērķis ir noskaidrot ar klimata pārmaiņām saistītā kāpostu cekulkodes iespējamo paaudžu skaita pieaugumu gada laikā, līdz ar to arī tās postīgumu. Baltijā šobrīd novērotas trīs kāpostu cekulkodes paaudzes sezonā. Latvijā īstenotā pētījuma uzdevums ir iegūt aktuālu informāciju par kāpostu cekulkodes dzīvesveidu Latvijas klimata apstākļos.